ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavnieki apgūst matrjošku darināšanu; trešdien Krievu kultūras dienu noslēguma koncerts (FOTO)

Santa Logina

2016. gada 7. jūnijs 20:03

6059
Jelgavnieki apgūst matrjošku darināšanu; trešdien Krievu kultūras dienu noslēguma koncerts (FOTO)

Vairāk nekā desmit tūkstoši matrjošku piecos gados – tāds ir daiļamatnieces Olgas Gusevas veikums. Viņa Krievu kultūras dienu laikā kopā ar tautas instrumentu ansambli «Korobeiņiki» no Pleskavas bija ieradusies Jelgavā, lai Sabiedrības integrācijas pārvaldē iepazīstinātu jelgavniekus ar daļu krievu kultūras.

Olga matrjošku (lelles Krievijā ieceļojušas no Japānas 19. gadsimta vidū un nosauktas tolaik izplatītajā Matrjonas vārdā (tā cilme saistīta ar mātes vārdu)) apgleznošanai pievērsās pirms pieciem gadiem līdz ar dēliņa piedzimšanu. «Parādījās daudz brīvā laikā. Man bija matrjoška, un tad radās doma uzzīmēt pašai savu. Pamazām man tā iepatikās, ka tagad tā ir kļuvusi par manu pamatnodarbošanos,» stāsta Olga, kura ar sanākušajiem jelgavniekiem dalījās lelles vēsturē un izgatavošanas noslēpumos, bet pēc tam vadīja matrjošku apgleznošanas darbnīcu.

Matrjoškas ir kļuvušas par Krievijas simbolu un bieži kā suvenīrs tiek pārvestas mājās no ceļojuma. Daloties to izgatavošanas niansēs, līdz detaļām rūpīgi izstrādāto darbu autore atklāj, ka lelles sāk darināt no mazākās vienības, pakāpeniski nokļūstot līdz lielākajai. Tās var izgatavot no liepas, bērza vai apses koka, taču mūsdienās pamatā tiek izmantota liepa, kas ir mīksta, viegli padodas apstrādei un ir viegli apgleznojama. Vienas lelles izgatavošana var aizņemt tiklab nedēļu, kā mēnesi.

Pirmais solis ir pamatnes noklāšana ar PVA līmi (senākos laikos tās vietā izmantoja, piemēram, olas baltumu). Tai seko virsmas noklāšana ar baltu guašas krāsu, kas nodrošinās vienmērīgu pāri klājamo krāsu pāreju. Nu sākas matrjoškas apgleznošana: der praktiski jebkuras – guaša, akvareļa vai akrila – krāsas, arī otiņu izvēle ir plaša. Tikai būtiski atcerēties, ka svarīgākā ir lelles seja: ja tā būs skaista, par skaistu tiks uzskatīta visa matrjoška. Leļļu darināšanu noslēdz lakošana, kas tehniski ir galvenais posms – nepareiza vai nepareizi uzklāta laka var izsaukt krāsas iztecēšanu, un viss iepriekš paveiktais būs vējā.

Olga stāsta, ka šogad slēgta pēdējā matrjošku rūpnīca Krievijā, un tagad šīs krievu kultūras sastāvdaļas nākotne ir vietējo amatnieku rokās. Ir palikuši tikai daži, kas izgatavo tradicionālās matrjoškas – tai skaitā populārākās lelles ar spilgti sarkanu lakatu galvā, dzeltenā sarafānā un puķēm uz vēdera. Mūsdienās uz lellēm tiek zīmēts jebkas – tradicionālās sieviņas papildina portreti, dzīvnieku un pasaku tēli. «Bijušās Padomju Savienības cilvēkiem parastās matrjoškas vairs nav interesantas, viņi meklē kaut ko jaunu,» saka Olga, piebilstot, ka tradicionālās lelles parasti iegādājas ārvalstu tūristi, bet vietējie meklē ko nebijušu, tai skaitā lelles ar Krievijas pilsētu simboliem vai lelles dzīvnieku formā. «Matrjošku tradīcija nekur nezudīs – cilvēki tās ir zīmējuši un vienmēr zīmēs,» optimistiska ir Olga.

Matrjošku meistardarbnīcas lieliski papildināja viesi – N.Rimska-Korsakova Pleskavas mākslas koledžas tautas instrumentu ansamblis «Korobeiņiki» (vadītāja Tatjana Potoročina) un solists prēmijas «Pleskavas dvēsele» laureāts Vjačeslavs Rahmans. Sanākušajiem kopā ar pleskaviešiem arī dziedāja Jelgavas krievu biedrības «Istok» ansamblis «Slavjanočka» (vadītāja Ērika Bogdanova).

Biedrības vadītāja Sņežana Zenovjeva stāsta, ka Pleskavas viesi arī ciemojušies bērnu nometnē «Lediņos» un mazie bijuši sajūsmā par skaistajām matrjoškām, muzikantu asprātīgo priekšnesumu un iespēju pašiem iepazīt krievu tautas instrumentus. Šī bijusi vērtīga pieredze arī viesiem, redzot, kā atpūšas mūsu jaunieši. Tāpat «Korobeiņiki» un «Slavjanočka» koncertēja Tērvetes dabas parkā.

«Korobeiņiki» Jelgavā ir jau otro gadu, un šogad tiks realizēta kāda pērn radusies doma. Proti, Jelgavas kolektīvi trešdien gaidāmajā Krievu kultūras dienu noslēguma koncertā «Zelta avoti» kultūras namā pulksten 18 dziedās un dejos nevis fonogrammas, bet gan Pleskavas viesu muzikālajā pavadījumā.

Koncertā bez jau minētajiem ansambļiem «Korobeiņiki» un «Slavjanočka» uzstāsies Jelgavas 2. pamatskolas bērnu un jauniešu koris «Zvonņica» (vadītāja Jeļena Vavilova), Jelgavas 5. vidusskolas deju kolektīvs «Ija» (vadītāja Natālija Mišina), Rīgas Bērnu horeogrāfiskais kolektīvs «Zadorinka» (vadītāja Nataļja Čerepeņenkova) un solisti Violeta Nikolajenko, Aleksandrs Nikolajnens, Anna Orlova un V.Rahmans.

«Rīkojot pasākumus, gribam parādīt to krievu kultūru, kāda pastāv etniskajā zemē, bez nekāda politiska konteksta. Katra kultūra ir atšķirīga, tāpēc aicinām nākt un izbaudīt mākslu. Mēs sniedzam informāciju, un katrs pats var izvēlēties, pieņemt to vai ne,» tā S.Zenovjeva.



Foto: Raitis Puriņš