Atzīmējot 280. gadadienu kopš Rundāles pils pamatakmens ielikšanas, atklās divas jaunas ekspozīcijas (FOTO)
Atzīmējot
280. gadadienu kopš Rundāles pils pamatakmens ielikšanas, 24. maijā
muzejā tiks atklātas divas jaunas tematisko ekspozīciju telpas. Viena no
tām – ieskats klasicismā – papildina muzeja pastāvīgo ekspozīciju «No
gotikas līdz jūgendstilam». Otra veltīta Kurzemes muižnieku fon Bēru
dzimtai un iekārtota pils rietumu korpusa hercogienes apartamentu daļā,
«Ziņas» informē Rundāles pils muzeja pārstāve Ruta Bemberga.
Ekspozīcijas
«No gotikas līdz jūgendstilam» jaunākā telpa sniedz priekšstatu par
klasicisma izpausmēm Francijā, Anglijā, Krievijā, Vācijā un Latvijā.
«Klasicisms
bija mākslas virziens, kas tiecās pēc antīkās mākslas ideāliem un,
nomainījis vēlo baroku un rokoko, valdīja Eiropā no 18. gadsimta 60./70.
gadiem līdz 19. gadsimta sākumam, kad sākās tā sauktā ampīra stila
fāze. Tā turpinājās līdz 19. gadsimta 40. gadiem, kad māksla nonāca pie
historisma – iepriekšējo gadsimtu stilu atdarināšanas,» stāsta Rundāles
pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Klasicisma izpausmes dažādās
zemēs bija atšķirīgas. Kā neliels izgriezums no salona interjera, kas
iekārtots Luija XVI stilā (tā dēvē 18. gadsimta otrās puses mākslu
Francijā), ir kamīns ar atbilstošu kokgriezuma paneļu fragmentu, malkas
turētājiem, pulksteni, sienas brā (sienas lampām) un svečturiem.
Francijas stūrīti papildina Obisonas manufaktūrā austs gobelēns un
salona mēbeļu komplekts. Anglijas klasicismā īpaša vieta ir brāļu
Roberta un Džeimsa Adamu veikumam – Rundāles pilī tagad apskatāms krēsls
ar ovālu atzveltni, kas atbilst Adamu metiem. Pēc angļu mēbeļu
dizainera Tomasa Šeratona 1792. gada meta Latvijā tapis Gatartas muižas
sarkankoka krēsls. Ekspozīciju papildina angļu bufetes galds «sideboard»
ar divām koka vāzēm galda piederumu glabāšanai un Vedžvuda manufaktūras
fajansa servīze. Krievijas klasicismu pārstāv divi krēsli – viens no
Carskoje Selo Katrīnas pils Zaļās ēdamistabas, kuru 1783. gadā
projektējis skotu arhitekts Čārlzs Kamerons, otrs no Pāvila I laika
Ziemas pils iekārtas. Lustra ar sarkana stikla balustru un kristāla
piekariņu virknēm darināta Krievijā 18. gadsimta beigās. Klasicismu
Vācijā ilustrē porcelāns, kas tapis Meisenē, Berlīnē un Frankentālē. Pēc
Kurzemes hercoga Pētera pasūtījuma Berlīnes Karaliskajā porcelāna
manufaktūrā ap 1790. gadu sāka ražot tā saukto Kurzemes servīzi, kas
joprojām palikusi manufaktūras sortimentā un kļuvusi par klasicisma
stila porcelāna standartu. Ledus trauks ir viens no muzeja vērtīgākajiem
klasicisma porcelāna paraugiem.
Latvijā klasicisms ienāca tikai 18.
gadsimta beigās. To pārstāv Rundāles pils krēsls, kas tapis Kurzemes
hercoga Pētera laikā, terīne, kuru 1793. gadā darinājis kāds Kuldīgas
sudrabkalis, un melni glazētu podiņu krāsns ar reljefu vāzes motīvu.
Kurzemes muižnieku fon Bēru dzimtai veltītās ekspozīcijas pamatā ir
barona Ulriha fon Bēra (1923–2011), Ēdoles muižas pēdējā īpašnieka
Aleksandra fon Bēra dēla, un viņa sievas Dorotejas fon Bēras dāvinājums:
22 dzimtas portreti un citas dzimtas relikvijas. Portreti aptver laika
posmu no 18. gadsimta 60. gadiem līdz 1891. gadam, kad Popes muižas
īpašnieka Karla Ulriha fon Bēra portretu gleznojis Janis Rozentāls.
Sešu
portretu autors ir Jelgavas mākslinieks Frīdrihs Jūliuss Dērings.
Ekspozīciju papildina Zlēku muižas īpašnieka Ulriha fon Bēra ceļojuma
saules pulkstenis, kristāla pokāls ar fon Bēru ģerboni, Ēdoles pils
atslēga un citi priekšmeti, kā arī Zlēku muižas īpašnieka Ulriha fon
Bēra (miris 1749) apbedīšanas mētelis no Zlēku baznīcas kapenēm. Rokoko
stila krāsns no Popes muižas kungu mājas pārvesta uz Rundāles pili jau
1964. gadā.
Hercoga apartamentos šogad turpinās «Medību kabineta»
iekārtošana. Lai atspoguļotu hercogu Ernsta Johana un Pētera kaislību uz
medībām, tajā būs sakopotas izcilu mākslinieku gleznas par medību tēmu
no muzeja krājuma un dažādi 18. gadsimta mednieku piederumi. Izsolē
Vācijā iegādāta liela 18. gadsimta vitrīna šo smalki izstrādāto
dekoratīvās mākslas priekšmetu eksponēšanai. «Vienu gadu, sākot no 2016.
gada 24. maija, tajā būs apskatāms izcils mākslas priekšmets no
privātkolekcijas Vācijā – 60 entimetru augsts apzeltīta sudraba pokāls
ar gravētām medību ainām un mednieku un briežu figūrām. Tas darināts ap
1725. gadu, un leģenda vēsta, ka Polijas karalis Augusts II to dāvinājis
hercogam Ernstam Johanam Bīronam,» informē I.Lancmanis.
Jaunās telpas apmeklētājiem pieejamas no 25. maija.
Publicitātes foto
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”