ZZ.lv ARHĪVS

Godā – vecais skolas sols (FOTO)

Lāsma Antoneviča

2016. gada 19. maijs 22:47

3695
Godā – vecais skolas sols (FOTO)

180 gadu! Tik ilgs ir Svētes pamatskolas noietais ceļš, kura spilgtākajās «pieturvietās» šo sestdien tiks aicināti atgriezties skolas jubilejas dalībnieki. «Ceļš patiesi ir garš, taču vērtības – cilvēcība, mīlestība, cieņa, draudzība –, ko akcentēsim arī pasākumā, paliek nemainīgas. Ko centās iemācīt laikā, kad deva līdzi cibiņu ar sviestu un laida skolēnu uz visu nedēļu, to arī patlaban, kad mobilais telefons ir viens no svarīgākajiem aksesuāriem,» absolventus un skolas bijušos darbiniekus ceļojumā cauri vēsturei sauc direktore Inga Jansone.

Lai ceļojums izdotos aizraujošs un spilgts, visa skolas saime ir krietni pastrādājusi, izzinot un atjaunojot skolas vēstures materiālus, veidojot planšetes un trīs veidu – Jelgavas novada, Latvijas un pasaules – kartes, kur Svētes pamatskolas savējie tiks aicināti atzīmēt savu mājvietu.

«Muzejs patlaban atrodas mazā telpā, bet tajā ir daudz vērtību, par kurām gādā skolas absolvente un ilggadējā skolotāja Dita Kravale. Sākot no senā skolas sola, ko vilksim ārā, slaucīsim putekļus un liksim foto stūrīti, līdz padomju laika atribūtikai – bungām, kaklautiem. Šķiet, ka arī kāds formas tērps ir saglabājies. Ļoti daudz izdarījām projektu nedēļā, kad skolēni intervēja vecākus un vecvecākus, kas šeit mācījušies. Apbrīnojām vienu vecmāmiņu, kurai jau vairāk nekā 80 gadu. Viņa bija atcerējusies ne tikai skolotāju, bet pat pavārītes vārdu un uzvārdu un zināja stāstīt, ka, piemēram, izlaidumā skolēni bijuši tautas tērpos. Vesels notikums, par ko domāt un atcerēties!» cilvēcisko ieguvumu min direktore.

Savas atmiņas ir arī piecām skolotājām, kas pašas reiz sēdējušas Svētes skolas solā. «Skolas laiks man palicis atmiņā ne tik daudz ar mācību procesu, bet ārpusskolas pasākumiem. Piemēram, mūsu laikā bija jāstrādā kolhozā – lasījām akmeņus, vācām bietes, rakām kartupeļus, ko turpat lauka malā ugunskurā varēja arī uzcept. Vasarā bija arī izmēģinājuma lauciņi. Nebija nemaz tik slikti – kolhozā varēja nopelnīt kādu naudiņu, kā arī brīvpusdienas un klases ekskursijas. No ceturtās līdz astotajai klasei mūs audzināja skolotāja Lonija Rieksta. Viņa šīs ekskursijas bija izdomājusi līdz pēdējam sīkumam. Arī ar visu nakšņošanu,» atceras sākumskolas skolotāja un 3. klases audzinātāja Ilga Lipšāne. Viņas stāsts Svētes pamatskolā ievijies paaudzēm. Šeit ne tikai teju visu pedagoģijā pavadīto laiku strādājusi pati, bet arī viņas mamma Mirdza Bratkus. Tāpat Svētes skolu beiguši visi četri Ilgas bērni, un patlaban 1. klasē mācās viņas mazmeita, nemaz nerunājot par to, ka Ilgas vīrs ir klasesbiedrs Ainars, ar kuru salidojumā dejot valsi.


Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu lasiet piektdienas, 20. maija, «Zemgales Ziņās»