ZZ.lv ARHĪVS

Sestdien Jelgavā starptautisks festivāls «Apstīgoju zelta kokli, nodziedāju skaņu dziesmu»

Uldis Veilands

2016. gada 13. maijs 10:10

1102
Sestdien Jelgavā starptautisks festivāls «Apstīgoju zelta kokli, nodziedāju skaņu dziesmu»

«Šāds tautas mūzikas festivāls notiek jau divdesmit piekto reizi, bet starptautiskā mērogā tas ir otrais,» festivāla tapšanas vēsturi atceras tā faktiskā iniciatore Biruta Deruma, Jelgavas Mūzikas vidusskolas pedagoģe, izglītības programmas «Stīgu instrumentu spēle – kokles spēle» vadītāja. Kas nav mazsvarīgi, arī praktizējoša mūziķe un pašas kopā ar kolēģiem izloloto pasākumu aktīva dalībniece. B.Deruma ir arī daudzu koklei veltītu skaņdarbu sacerētāja, arī sestdienas festivālā, kas iecerēts reizē kā jauna dubultalbuma prezentācija, otrajā daļā atskaņojamās literāri muzikālās pasakas «Koklētājs Samtabikse» (pēc Erika Ādamsona poēmas motīviem) autore.  

– Pirmajā festivālā bijis ap divdesmit dalībnieku.
Biruta Deruma: Jā, 1990. gadā piedalījās Jelgavas Mūzikas skolas koklētāju ansamblis ar draugiem, bet nu mūsu pulks izaudzis līdz starptautiskam festivālam – 2014. gadā līdz ar Latvijas koklētājiem Jelgavā muzicēja arī Kauņas Mūzikas konservatorijas audzēkņi, kopā ap 150 mūziķiem.

– Ja iedziļināmies aprēķinos, šogad būtu jābūt jau divdesmit sestajam festivālam?
Biruta: Par aprēķiniem līdz ar Jelgavas Koklētāju biedrības nodibināšanu pirms dažiem gadiem jūtos pilnīgi droša, jo dokumentu kārtošanu savās rokās ņēmusi Ērika Jegorova, mūsu koklētājas Megijas Bruces māmiņa. Manā pārziņā tagad ir tikai mākslinieciskā puse.
Pagājušo pavasari izlaidām, jo nolēmām, ka starptautiskajā arēnā drošāk iziet reizi divos gados. Šogad starptautisku vērienu piešķir Sanktpēterburgas profesionālā tautas instrumentu orķestra «Meteļica» līdzdalība. Esmu gandarīta, ka Jelgavas festivāls audzis ne tikai skaitliski, bet arī kvalitatīvi. Šogad piedalīsies jau ap 170 mūziķu.
Tas, ka pie mums brauc «Meteļica», galvenokārt ir Megijas Bruces nopelns, jo tieši tur Megija trīs reizes kļuvusi par starptautiskā daudzstīgu tautas instrumentu izpildītāju konkursa, ko Sanktpēterburgā rīko šis krievu tautas instrumentu valsts orķestris, laureāti.
Pagājušajā pavasarī no Sanktpēterburgas Megija atgriezās kā labākā daudzstīgu instrumentu grupā, kurā piedalījās ap 20 dalībnieku (pavisam to skaits mērāms vairākos simtos). Mūsu jaunās koklētājas programmā ietilpa dažādi skaņdarbi, tai skaitā pašas komponētais «Saules lietus» (tas ierakstīts arī jaunajā dubultalbumā un skanēs 14. maija koncertā). Konkursa noslēguma koncerts noritēja Sanktpēterburgas Smoļnija katedrālē, kur jelgavniece šo skaņdarbu atskaņoja kopā ar orķestri. Ar «Meteļicu» Megija spēlējusi arī iepriekš – laikā, kad krievu tautas instrumentu orķestris viesojās Rīgā.

– Kas nepieciešams, lai labi spēlētu kokli?
Biruta: Tā ir pedagoga lielākā laime, kad kokli grib spēlēt pats audzēknis (tas gan attiecas uz jebkuru citu instrumentu), nevis viņu piespiež vecāki vai skolotāji. Tad rodas pavisam cita mūzikas izpratne.
Megijai piemīt ne tikai labas darba spējas, bet arī ļoti patīk uzstāties un skatuves. Un trešais priekšnoteikums – gādīgi vecāki, kas nodrošina iespēju piedalīties konkursos. Veiksmei ir nepieciešama trīsvienība – audzēkņa, skolotāja un vecāku sadarbība (Megijas mamma Ē.Jegorova arī savulaik apguvusi kokles spēli pie skolotājas B.Derumas – red.). Ja bērns mācās mūzikas skolā vai spēlē kādā ansamblī, bez ģimenes atbalsta neiztikt.


Foto: Raitis Puriņš. Visu interviju lasiet ceturtdienas, 13. maija, «Zemgales Ziņās»