Jelgavas orķestris iegūst pasaules elpu

2016. gada 4. maijs 21:03

269

Sava lolojuma – Jelgavas bigbenda – 25 gadu jubileju Raitis Ašmanis 12. maijā iecerējis nosvinēt, pieaicinot pasaules mēroga džeza zvaigznes.

Nu jau daudzus gadus jelgavnieki tiek radināti, ka līdz ar citiem svētkiem maijs ir arī Jelgavas bigbenda laiks. Šogad īpašs – ar 25 gadu jubilejas atzīmēšanu. Savu nozīmīgo jubileju kolektīvs nolēmis svinēt krāšņi un ar vērienu – koncertos klausītājiem būs iespēja dzirdēt pasaules džeza mūzikas elpu, ko bigbenda skanējumam piešķirs Rodžers Vuds (trompete, ASV), Sesila Vernī (vokāls, Vācija) un Konstantīns Jemeļjanovs (trompete, ASV/Latvija), kā arī pašmāju džeza zvaigzne Daumants Kalniņš.

– Uz Jelgavas bigbenda 20 gadu jubileju bez paša bigbenda kā gaviļniekiem bija orientācija uz pašmāju populārajiem solistiem, kā dziedātājiem Jāni Kurševu, Normundu Rutuli, Aiju Vītoliņu, Aneti Kotoviču, vijolnieku Raimondu Ozolu, tubistu Jāni Reteno, un, protams, pašu Maestro Raimondu Paulu priekšgalā.
Raitis Ašmanis: Tā bija vairāk iecerēta kā retrospekcija, tāpēc arī toreiz koncertu nosaucām par «Ceļojumu laikā un telpā». Laikā tāpēc, ka atskatījāmies uz divdesmit gadu darbību, bet telpā – programmu piesaistot to valstu mūzikai, kur Jelgavas bigbends laika gaitā ceļojis.

– Tagad programmā no Latvijas solistiem redzam tikai Daumantu Kalniņu, pārējie viesi – trompetists Rodžers Vuds, vokāliste Sesila Vernī, trompetists Konstantīns Jemeļjanovs – tiešām atbraukuši «pāri jūrām».
Šoreiz, uz bigbenda ceturtdaļgadsimta jubileju, iecere bija (nenoniecinot pašmāju mūziķus, kas mūsu bigbendu neatlaidīgā darbā iznesuši saulītē) sagatavot ko nopietnāku, piedāvājot klausītājiem izjust džeza mūzikas pasaules elpu, tāpēc arī koncerta nosaukums – «Džezs pāri jūrām».
Par šo koncertu vari jautāt, ko gribi, – viss izklausīsies pēc lielības. To, ka esmu «lecīgs», esmu jau dzirdējis. Bet domāju, ka varu atļauties teikt godīgi – es patiešām lepojos ar bigbenda panākumiem. Ne es vienīgais, ne pirmais vai pēdējais, kas ilgstoši vada vienu kolektīvu, ir mūziķi, kuri to dara pat 40 un 50 gadu (paldies Dievam, man tas vēl priekšā).
Bet arī 25 gadi ir labs posms, kur atskatīties. Gan pēctecības jautājumā, gan attiecībā uz muzikālo attīstību. Un tad vēl vispārizglītojošā loma – puse no Latvijas Radio bigbenda izgājuši Jelgavas bigbenda skolu, ieskaitot vadītāju Kārli Vanagu, kurš savulaik trīs gadus nospēlējis Jelgavā. Ar to es nebūt nenoniecinu citu darbu, bet priecājos, ka Jelgavai uz Latvijas mūzikas kartes ir sava vieta.

– Jelgavas bigbenda 20 gadu koncertšovu pirms pieciem gadiem rīkoji Zemgales Olimpiskajā centrā, nevis pilsētas kultūras namā. Vismaz šajā jomā esi kļuvis pieticīgāks?
Attiecībā uz Zemgales Olimpisko centru – tādus projektus pārāk bieži īstenot nav iespējams. Tur neiztikt bez papildu finansējuma apskaņošanai, jo sporta zāle tomēr nav koncertzāle, arī telpas apjoms prasa īpašu gaismu partitūru, galu galā skatuve speciāli jābūvē.Jelgavas kultūras nama skatuve ir ļoti laba, un gadu gaitā esam pie tās «piešāvušies». Daudzi mūs tāpēc apskauž. Neapskauž tikai tajā ziņā, ka kultūras nams ir pārāk noslogots, lai daudzajiem kolektīviem pietiktu vietas – gan mūziķiem, gan dejotājiem, gan teātra spēlētājiem. Faktiski un akustiski tā tomēr ir teātra, nevis koncertzāles skatuve.
Bet apskauž mūs augstu paceltās muzikālās latiņas dēļ. Jau minēju par astoņiem savējiem mūziķiem, kas tagad spēlē Latvijas Radio bigbendā.

Foto: Raitis Puriņš. Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 5. maija, «Zemgales Ziņās»

ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavas orķestris iegūst pasaules elpu

Kategorijas