Stāsts par «Koridoru» teātrī un dzīvē

2016. gada 21. aprīlis 10:02

1364

Alunāna Jelgavas teātris skeptiķu runas par krīzi oriģināldramaturģijā apgāž ar panākumiem skatē «Gada izrāde 2015».

Aizvadītajā piecgadē Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris Latvijas labāko amatierteātru vidē skatēs bija atzīmējies divreiz. «Gada izrādes 2012» labāko desmitniekā iekļuva un galvaspilsētas Dailes teātrī finālskatē tika izrādītas mūsu teātra galvenās režisores Lūcijas Ņefedovas iestudētās Mārtiņa Zīverta «Minhauzena precības», bet «Gada izrādes 2010» finālā atzinību, pat vairākas, izpelnījās pēc Jevgeņija Griškoveca darbu motīviem veidotā monoizrāde «Vienlaicīgi». Toreiz vēl jelgavnieces režisores Kristīnes Zotovas iestudējums tika novērtēts kā gada spilgtākā debija, bet galvenās (un vienīgās) lomas atveidotājs Raivis Altrofs kļuva par Gada aktieri, viņam tika arī speciāla skatītāju balva.

Nu, dažam labam skeptiķim pat visai negaidīti, pārsteidzot ar šim teātrim visai neparasto izvēli, varam lepoties ar jauniem panākumiem. Skates «Gada izrāde 2015» finālā Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra izrādītais Aivas Birbeles «Koridors» režisora Andra Bolmaņa interpretācijā atzīts par labāko latviešu dramaturģijas iestudējumu. Atzinīgi novērtēts arī lomu atveidotāju veikums – diplomi par spilgtu aktiera darbu piešķirti Elitai Majevskai un Robertam Avotam.

Ceļš uz Alunāna Jelgavas teātri katram bijis dažāds – E.Majevska mācījusies Lūcijas Ņefedovas vadītajā studijā, R.Avots ticis režisora Arvīda Matisona aicināts, jo pirms gatavojis nākamo aktieri daiļrunāšanas konkursam. Tomēr abi atspēko dažreiz popularizēto viedokli par L.Ņefedovas un A.Matisona aktieriem, jo Elitas un Roberta pirmā nopietnā skatuves sastapšanās bijusi «Dibenā» – A.Matisona iestudētajā Maksima Gorkija lugā –, un arī vēlāk lomas atkarībā no režisora nav šķirotas.

Tad jau drīzāk A.Bolmanis uzskatāms par A.Matisona cilvēku, jo, vēl studēdams Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras koledžā, Andris bija asistents daudzās Arvīda režisētajās lugās, brīžiem arī pamainoties vietām – ar atzīmi «desmit» Latvijas Kultūras koledžā novērtētajā A.Bolmaņa diplomdarba izrādē (Jāņa Jaunsudrabiņa «Jo pliks, jo traks») režisors bija Andris, bet Arvīds – mākslinieciskais vadītājs.Nu abu tandēms izjucis vismaz tādā ziņā, ka «Koridorā» A.Matisons ir tikai aktieris un režisora A.Bolmaņa patstāvību neapdraud.

– Kā nokļuvāt Aivas Birbeles lugā «Koridors», vai režisors attiecīgajā lomā saskatīja tieši jūs? Un vai piekritāt bez liekas stīvēšanās, zinot, ka mūsdienu latviešu oriģināldramaturģija nav popularitātes viļņa virsotnē?
Elita Majevska: Atzīšos, ka pirms manis Andris namu pārvaldnieces Annas lomu bija piedāvājis vēl divām aktrisēm, bet tās veselības stāvokļa vai tā brīža aizņemtības dēļ atteikušās. Bet, kad biju izlasījusi eksemplāru, uzreiz sapratu, ka teikšu «jā».
Attiecībā uz lugu – man šķiet, ka ļoti labi «salicies» zvaigžņu stāvoklis. Ir tādas lietas, kas nav atkarīgas tikai no viena cilvēka. Nu nevar taču teikt, ka «Koridors» ir izcils šedevrs. Vienkārši sakrita režisora un aktieru domas un sajūtas.

Roberts Avots: Vienkārši tas bija stāsts, ko mēs pratām izstāstīt. Cik vien iespējams, godīgi. Neviens neko netēloja un neuzspēlēja.Elita: Nevajadzēja jau arī speciāli meklēt nekādus baigos dziļumus. Tāda jau tepat vien ir tā mūsu dzīve. Arī Andris spieda uz to, lai viss notiek pēc iespējas dabiskāk, lai ir tā, kā ir mūsu ikdienas dzīvē.

Andris Bolmanis: Viens no svarīgākajiem momentiem ir, lai aktieri izprot savu tēlu emocijas un iekšējo pasauli. Viegli to izdarīt, ja personāži ir mūsdienās dzīvojoši un reāli domājoši cilvēki, kuri to atveidotājiem ir tuvi.

Roberts: Interesanti, ka tagad par šo izrādi ir grūtāk domāt un runāt nekā tajā brīdī, kad mēs to iestudējām.

Vairāk lasiet ceturtdienas, 21. aprīļa, «Zemgales Ziņās».

Foto: Raitis Puriņš

ZZ.lv ARHĪVS

Stāsts par «Koridoru» teātrī un dzīvē

Kategorijas