ZZ.lv ARHĪVS

Aizupes pamatskolas septītklasnieki pēta Sodītes grāvja ekosistēmu (FOTO)

zz.lv

2016. gada 17. aprīlis 18:22

4186
Aizupes pamatskolas septītklasnieki pēta Sodītes grāvja ekosistēmu (FOTO)

«Aizupes pamatskolas 7. klases skolēni uzsākuši darbu pie Sodītes grāvja ekosistēmas izpētes. Viņu uzdevums projektā ir veikt Sodītes ūdens teces ūdens organismu monitoringu. Proti, izvērtēt, kādi organismi mīt upē, ko tie stāsta par ūdeņu kvalitāti, bet pats būtiskākais – izpētīt, kā dzīvie organismi reaģēs uz Sodītes upes pārtapšanu par Latvijā vēl nebijušu divpakāpju noteci, kurā ūdeņu iemītniekiem izdzīvošana tiks nodrošināta pat viskritiskākajos vasaras mazūdens periodos. Šis objekts tādējādi kalpos par pilotprojektu vai mācību projektu visai Latvijai, jo informācijas, cik daudz un kādas organismu grupas dzīvo Latvijas ūdens tecēs, praktiski nav,» tā Jelgavas novada pašvaldības aizsākto projektu komentē hidrobiologs, projektā iesaistītais eksperts Andris Urtāns.

Jelgavas novada pašvaldība uzsākusi darbību pie jauna projekta «Praktiski pasākumi vienotā meliorācijas sistēmu apsaimniekošanā ar mērķi samazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas jūrā» īstenošanas. Projekta mērķis ir popularizēt un izmēģināt videi draudzīgus pasākumus, kas tiks ieviesti sateces baseinos ar nozīmīgu lauksaimniecības zemju īpatsvaru, skaidro novada pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone.

Jelgavas novads atrodas nitrātu jutīgās teritorijās. Tās ir vietas, kur intensīvi notiek lauksaimnieciskā darbība, tāpēc ūdens tiek piesārņots ar nitrātiem. Dabiskas izcelsmes ūdeņi, kuri ietek arī jūrā, kļūst eitrofiski – ūdens bagātinās ar slāpekļa savienojumiem, kas izraisa aļģu un augstāko augu formu paātrinātu augšanu, radot ūdens organismiem nelabvēlīgu vidi, tie iet bojā, jo ūdens pats pietiekami nespēj attīrīties.

Projekts paredz virkni videi draudzīgu pasākumu, kurus plānots ieviest ūdens sateču baseinos. Projekta aktivitātes ietver arī sabiedrības iesaistīšanos. Jau pieminēti Aizupes pamatskolas 7. klases skolēni, kas rūpīgi pēta Sodītes grāvja ekosistēmu.

Andris Urtāns skaidro: «Svarīgi saprast, ka katrai dzīvai būtnei uz zemes ir sava loma. Varētu domāt, ko šie niecīgie ūdens organismi būtisku dara? Bet ziniet – lielā mērā pateicoties tiem, mūsu Latvijas ūdeņos notiek pašattīrīšanās. Strauti kļūst bioloģiski daudzveidīgāki, tīrāki, straujāki un dzidrāki. Latvijā līdz šim nav īstenots šāds projekts, kas paredz divpakāpju noteču veidošanu, nodrošinot ūdens iemītniekiem izdzīvošanu. Esmu ļoti gandarīts, ka tiek domāts arī par izglītošanu. Mums ar skolēniem ekspedīcijas laikā Sodītes ūdenstecē izdevās atrast deviņas dažādas organismu grupas. Interesantākie no notvertajiem organismiem bija tīriem ūdeņiem raksturīgās strautenes un brīvi dzīvojošās makstenes, kā arī ūdens skorpioni. Par to, ka ūdeņos šobrīd ir arī pietiekami daudz no apkārtnes iekļuvušo organisko vielu, liecināja nelielie ūdens ēzelīšu ganāmpulki.»

Visu aprīli reizi nedēļā skolēni fotogrāfijās fiksē, kā attīstās un mainās upe, lai saprastu, kā ūdeņi funkcionē un kā tos vēl varētu uzlabot. Nākamā tikšanās ar dabas pētnieku skolēniem notiks jau maijā, kad būs iespējams savāktos datus salīdzināt.

Atsaucoties uz projekta aktivitātēm kopumā, tas paredz arī ieviest inovatīvus meliorācijas risinājumus Lielupes sateces baseinā. Projekts aptver plašas intensīvās lauksaimniecības teritorijas – vienlaikus teritorijas ir meliorētas un tās šķērso daudzas ūdensteces. Attiecīgi minētie ūdens objekti kalpo par transporta vidi barības vielām. Lai meklētu risinājumus riska mazināšanai, praksē tiks izmēģināti vairāki tehnoloģiskie risinājumi barības vielu aizturēšanai. Piemēram, Jelgavas novada Viesturciemā plānots atjaunot Sodītes grāvja caurteci, veicot divpakāpju novadgrāvju izveidi, ko papildinās ūdens dabīgās pašattīrīšanās elementi.

Projektam dots saīsināts nosaukums «Nutrinflow», tā pilnais nosaukums – «Praktiski pasākumi vienotā meliorācijas sistēmu apsaimniekošanā ar mērķi samazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas jūrā». Projekta aktivitātes aizsāktas 2015. gada septembra un tiks īstenotas līdz 2019. gada februārim Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā 2014.–2020. gadam.


Foto: Jelgavas novada pašvaldība