Intervija ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku

2016. gada 8. aprīlis 11:05

501

Intervija ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku

Viens no viesiem Jelgavā kā «Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2016» pagājušā nedēļā bija Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. Pirms tikšanās ar jauniešiem viņa intervijā «Zemgales Ziņām» atklāja savu redzējumu uz aktualitātēm, kas saistās ar Latvijas dalību ES.

– Kā vērtējat plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijai piešķirtās Eiropas Savienības naudas apguvi?
Manuprāt, situācija nav iepriecinoša. Šajā plānošanas periodā Latvijai ir piešķirti 5,6 miljardi eiro. No tiem 1,2 miljardi – lauksaimniecības un zivsaimniecības atbalstam, bet 4,4 miljardi ir tā dēvētā Eiropas fondu nauda uzlabojumiem veselības aprūpē, izglītībā, valsts pārvaldē, inovācijām, vidējiem un maziem uzņēmumiem un citiem mērķiem. Nozaru griezumā no 4,4 miljardiem lauvas tiesu – ap 20,7 procentiem – saņems transports un tā infrastruktūra. Protams, mēs kā Latvijas pilsoņi esam ieinteresēti, lai šī septiņu gadu laikā piešķirtā nauda, kas veido aptuveni Latvijas viena gada budžeta summu, tiktu efektīvi izmantota. Nerodot naudai pielietojumu, tā atgriezīsies ES budžetā. Līdzīgi notiek arī ar valsts budžeta līdzekļiem – ja kāda valsts struktūra neizmanto piešķirtos līdzekļus, tā tos zaudē.

Līdz 2016. gada aprīlim izmantotā ES nauda procentuāli mērāma tikai padsmit procentos no 100. Pagājuši divi gadi kopš 2014. gada, kad sākās jaunais plānošanas periods, un, ja tādā tempā rīkosimies ar pārējo naudu, tad liela daļa no piešķirtās summas paliks neizmantota. Pēdējā laikā var dzirdēt optimistiskus apgalvojumus, ka šogad ES līdzekļu apguves temps sasniegs pat 90 procentu no plānotā. Negribu spriest, tas ir reāli vai ne. Priecājos vienīgi par to, ka šis temats tiek apspriests medijos, valdībā, sabiedrība apzinās situācijas nopietnību un kaut kas tiek darīts lietas labā.

– Vai Eiropas Komisija aizrādījusi Latvijas valdībai par lēno tempu?
Principā nē. Eiropas Komisija ir piešķīrusi Latvijai šos līdzekļus, un sācies periods, kad tie jāliek lietā. Par fondu izmantošanu Eiropas Komisijā gan regulāri notiek sarunas ar Latvijas amatpersonām, taču tas ir normāls darba process, nevis aizrādījumu izteikšana.

– Iepriekšējā atskaites periodā no 2007. līdz 2013. gadam ES fondu apguve Latvijā taču noritēja sekmīgi.
Jā, bet nevar īsti salīdzināt šo periodu ar iepriekšējo. Ir mainījušās ES nostādnes par to, kā jāplāno līdzekļu izmantošana, pēc kādiem kritērijiem tie jārealizē. Efektīvas līdzekļu izmantošanas prasības ir daudz stingrākas, tādēļ visām ES dalībvalstīm, ieskaitot Latviju, nepieciešamas izmaiņas nacionālajā likumdošanā.

– Pagājušā gada nogalē Jelgavas domē notika diskusija par ieceri būvēt Ziemeļu tiltu pār Lielupi. Bija argumenti «par» un «pret». Viens no domes priekšsēdētāja «par» argumentiem bija – šis tilts būtu jābūvē, jo jāizmanto ES nauda, kamēr mums vēl to piešķir.
ES līdzekļu piešķiršana dalībvalstīm, ieskaitot Latviju, ir privilēģija, tas neturpināsies bezgalīgi. Kad dzīves līmenis Latvijā tuvināsies vidējam ES līmenim, fondi vairs nebūs pieejami tādā apmērā kā līdz šim, tāpēc mums jāizmanto šī privilēģija. Paskatoties, kādos ievērojamos objektos pēdējā laikā tikuši izlietoti ES līdzekļi, kā labu piemēru var minēt Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmisko centru Rīgā, Torņakalnā. Tā uzbūvēšanā 30 miljoni eiro nāca no ES budžeta un tikai pieci miljoni no Latvijas Universitātes budžeta. Pagājušajā atskaites periodā ievērojami līdzekļi – 18 miljoni eiro (15 miljoni no ERAF) – ieguldīti LLU attīstībā. Cits piemērs – Jelgavas poliklīnika, kam tika piešķirti 167 tūkstoši eiro (143 tūkstoši no ERAF). Iespēju ir daudz, un tās jāizmanto pilnā mērā.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 8. aprīļa, «Zemgales Ziņās». Foto: Maksims Šaldajevs

ZZ.lv ARHĪVS

Intervija ar Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju Innu Šteinbuku

Kategorijas