Smilšu spēks

2009. gada 23. novembris 12:21

963

Prieks kā pāri plūstošs avots izkustina visus un visu, paķer sev līdzi un ļauj justies brīvam, kamēr nopietnība ir sastingusi un pārakmeņojusies. Ar savu smagumu tā nobloķē pieeju slēptajām rezervēm, kas snauž ikvienā no mums. Spēles un rotaļas, sagādājot prieku, var būt viena no šīs dārgumu krātuves atslēgām, uzskata smilšu spēļu terapijas metodes speciāliste Guna Krēgere-Medne. Rotaļas dziedina«Vējš spēlējas, spēlējas, līdz sāk spēlēt,» Zirgs teica sunim Funim Imanta Ziedoņa pasakā par vēju. Līdzīgi cilvēks spēlējoties atpūšas, sakārto domas, atvelk elpu, līdz gatavs doties tālāk. Fantāzijas un rotaļas dziedinošais spēks, lietots mērķtiecīgi un ar speciālista atbalstu, kļūst par terapiju noteiktu mērķu sasniegšanai. Bet tas var kalpot arī profilaksei.«Ir bērni, kuri tā arī pasaka – es neprotu spēlēties. It kā jau gatavojoties pieaugušo dzīvei, kas viņu priekšstatos ir sarežģīta, nopietna un grūtību pilna. Kur nekas nenotiek tāpat vien – priekam. Tad mēs mācāmies spēlēties kopā,» saka terapeite. Arī smagu nastu var nest vaimanājot un var – viegli. Speciālists, jau pirmoreiz tiekoties ar bērnu, spēj pateikt, piemēram, vai viņš pārāk ilgu laiku diendienā pavada pie televizora vai datora. Ekrāns piedāvā jau gatavus fantāziju tēlus, un bērns tos atdarina, savukārt spēlējoties viņš ar laiku iemācās pats izdomāt ko jaunu un kļūst mierīgāks, atgūst harmoniju. Paša radītā, sakārtotā pasaulē nav iekšēju pretrunu, kas duras kā dadži, kad jāiztiek tikai ar piedāvātiem, nereti ļoti agresīviem tēliem.Darbs ar robežāmLatvijā šo spēļu terapiju izmanto lielākoties bērniem (retāk pieaugušajiem, pāru terapijā), piedāvājot veidot smilšu bildes. «Sausās smiltis ir relaksējošākas, tās var bērt caur pirkstiem. Tās māca ļauties. Bet kalnu uzbūvēt būs grūtāk. Mitrās vieglāk vadīt, bet ne vienmēr nepieciešams un iespējams visu kontrolēt,» salīdzina terapeite. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir robežām – darbība notiek kastes iekšpusē, pasaule tiek būvēta rāmjos. Tāpēc tā ir vērtīga metode darbam ar bērniem, kuriem ir robežu ievērošanas problēmas, kuri ir trauksmaini, agresīvi, nemierīgi un neprot sevi disciplinēt. G.Krēgere-Medne novērojusi, ka šie bērni nereti būvējas arī ārpus kastes, smiltīs ūdeni lej pārmērīgi, līdz attopas, ka nekas nav sanācis – cerētās pasaules vietā ir dubļi.«Bija viens puika, kuru nekas nespēja nogurdināt, – ne sporta treniņi, ne peldēšanās. Pirmās reizes viņš ļoti aktīvi būvēja, izmantoja daudz figūru – bija cīņas, tika mīcītas smiltis. Pats nosvīdis. Vecāki vēlāk teica – tik mierīgu vakaru kā pēc tam viņi nebija piedzīvojuši. Tā bija viņa metode, kā pārstrādāt trauksmi, – treniņi ir vajadzīga lieta, bet tas ir kas cits. Bērnam būtiski spēlēties,» uzsver terapeite. Pirmsskolas vecumā, jaunākajās klasēs tieši paspēlēšanās ļauj nomierināties un koncentrēties mācību nodarbībai vai mājas darbu veikšanai. Pakļaujoties savas rotaļas noteikumiem, bērns sevi disciplinē labprātīgi un ar prieku. Mājās būs citi noteikumi, bet smilšu kaste var būt viena no rotaļu iespējām. «Ir bērni, kuriem mājās spēles ir tikai burti un cipari, kantaini kluči. Ir tādi, kas daudz laika pavada pie datora. Burti, cipari, dators – tas ir labi, bet jābūt līdzsvaram, jārod iespēja izjūtām un fantāzijai, priekam un brīvības izjūtai,» atgādina smilšu spēļu terapeite.

ZZ.lv ARHĪVS

Smilšu spēks

Kategorijas