Jelgavas slimnīcas vadītājs rezidentus gribētu izvēlēties arī pēc dzīvesvietas
Jelgavas slimnīcas vadītājs Andris Ķipurs pilnībā atbalsta valdības akceptētās izmaiņas rezidentu sadales un finansēšanas noteikumos, kas paredzētas, lai jaunos ārstus aktīvāk virzītu strādāt reģionos un valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs. Viņaprāt, noteikumos būtu jāiestrādā pat stingrāki kritēriji, piemēram, atbilstoša dzīvesvieta.
«Būtu loģiski, ja mēs spētu izvēlēties tos rezidentus, kas dzīvo Jelgavā, kuru vecāki strādā mūsu slimnīcā, jo tā būtu garantija, ka pēc noteiktajiem trim gadiem viņš nepametīs mūsu slimnīcu, jo arī tagad ir situācijas, kad mēs speciālistu izaudzinām, bet Rīga viņu «nosmeļ». Slimnīcas varētu izsniegt garantijas vēstules, līdz ar to prioritāte būtu vietējiem jaunajiem speciālistiem, nevis tiem, kam vienkārši jānoslēdz līgums ar slimnīcu,» pauda Ķipurs.
Tāpat viņš ir pārliecināts, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas Latvijas teritorijā būtu jānostrādā pieci, nevis trīs gadi, kā paredz noteikumi.
«Šo speciālistu apmācībā ieguldīti lieli līdzekļi no valsts budžeta, bet viņi paceļ cepuri un ir prom. Neredzu šķēršļus, kas traucētu nostrādāt noteiktu laiku Latvijā,» uzskata Jelgavas slimnīcas vadītājs.
Ķipurs atklāj, ka speciālistu trūkumu ārstniecības iestāde pašlaik neizjūt, taču ir grūti nodrošināt dežūras, jo darbinieku slodze ir liela.
Kā ziņots, turpmāk gadījumos, kad pretendentiem uz rezidentūru būs vienādi sasniegumi pamatstudiju mācību procesā un līdzvērtīgi rezultāti, prioritārā kārtībā no valsts budžeta līdzekļiem finansētās rezidentūras vietās uzņems tos rezidentūras pretendentus, kuri noslēguši vienošanos ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas. Iepriekš gan Veselības ministrija vēlējās, ka līgums ar reģionālo slimnīcu kalpotu par galveno prioritāti, uzņemot pretendentus rezidentūrā.
Tāpat noteikumi paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas turpmākie trīs gadi jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā vai Slimību profilakses un kontroles centrā.
Ja šie nosacījumi netiks pildīti, par rezidentūru samaksātos valsts ieguldītos līdzekļus nāksies atmaksāt. Jau tagad šāda norma attiecas uz rezidentiem, kas par valsts līdzekļiem sākuši rezidentūru līdz 2011. gada 30. augustam.
Foto: Raitis Puriņš
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”