ZZ.lv ARHĪVS

Austrija lauku darbu zīmē (FOTO)

Agnese Leiburga

2016. gada 2. aprīlis 18:44

973
Austrija lauku darbu zīmē (FOTO)

Agrs pavasaris ir īstais laiks ceļošanai, ja nevēlas dažādus apskates objektus aplūkot tūristu pūlī. Jau ne reizi vien apmeklētas Eiropas valstis var iepazīt gluži kā pašu to iedzīvotāju acīm – ikdienas darbos un mierīgā vidē.

Mūsu ģimenes izbrauciens uz Austriju bija piesaistīts iespējai paņemt dažas brīvas dienas no darbiem ap Lieldienu laiku. Vienojāmies, ka gribas atpūsties bez steigas un ātras došanās no viena apskates punkta uz nākamo. Lai nebūtu jābrauc pārmēru garas stundas, pirmo naktsmītni rezervējām jau Varšavā, precīzāk – nedaudz aiz tās, lai lielpilsētas satiksme nākamajā rītā būtu aiz muguras.

Mēs noteikti nepiederam pie tiem, kas mēdz vīpsnāt par Poliju, uzskatot, ka tā ir liela un garlaicīga un ceļā uz citām Eiropas valstīm tai labāk ātrā tempā izbraukt cauri. Polija katru reizi arvien vairāk pārsteidz ar savu acīmredzamo augšupeju – sakārtotu infrastruktūru, ceļiem, labām viesnīcām un viesu namiem. Tur atrodami arī daudzi interesanti apskates objekti, turklāt parasti par krietni zemākām cenām nekā Rietumeiropā.

Šoreiz savā maršrutā esam iekļāvuši Ojcovas nacionālo parku Mazpolijā, kas ir viens no apskates objektiem Ērgļu ligzdu takā. Šī taka ir 190 kilometru garš maršruts, kurā apskatāmas galvenokārt viduslaiku pilis vai to drupas. Krakovas-Čenstohovas augstieni veido juras perioda kaļķakmens kalnu grēda. Uz klinšu atradzēm uzceltās pilis, kas tapušas galvenokārt viduslaikos un sagrautas zviedru iebrukuma laikā 17. gadsimta 50. gados, atgādina ērgļu ligzdas. Viens no skaistākajiem kalnu apvidiem atrodas Ojcovas nacionālajā parkā, kur slejas arī Peskov Skalas pils. Kādreiz tas bijis karaļu cietoksnis, bet viduslaiku beigās nokļuva laupītāju Pjotra Šafreņeca un viņa dēla Krištofa rokās – pilī ievilināti un nogalināti bagāti tirgoņi.

Prondņikas ielejai, kurā atrodas Ojcovas nacionālais parks, raksturīga karsta procesu veidota ainava ar kaļķakmens klintīm un daudzām aizām. Slavenākā klints ir akmens stabs, ko dēvē par Herkulesa vāli.

Kopumā Mazpolijas reģions ir tūristu iecienītākā valsts daļa un atrodas dienvidos. Ceļotājus piesaista ne tikai plaši izslavētā Krakova, bet arī kalnu slēpošanas kūrorti un Zakopane, kā arī Tatru kalni.

Apskatījuši Herkulesa vāli, dodamies tālākā ceļā uz nākamo naktsmītni, kura rezervēta Čehijā, Ziemeļmorāvijas un Silēzijas reģionā netālu no Opavas. Naktsmītne vien jau izrādās tikpat vērta kā tūrisma objekts. Tā ierīkota pie kādreizējām dzirnavām, apkārt ēkai izveidots parks, bērni var izpriecāties par dažādiem mājdzīvniekiem – ēzeli, aitām un kaziņām. Ir arī stallis ar daudziem zirgiem. Mūsu ierašanās dienā šeit notiek pavasara sagaidīšanas svētki, ko organizē paši viesu nama īpašnieki. Sabraukuši vietējie iedzīvotāji no tuvākas un tālākas apkārtnes, notiek gadatirdziņš, dažādas darbnīcas un koncerts.

Īpaši jautrs man izvēršas nākamās dienas rīta skrējiens. Tikko esmu sākusi skriet, kā pievienojas arī viena no saimniecības pundurkazām, kas, pavadot mani ar regulāru «mēee», nemaz nedomā atkāpties. Jo ātrāk skrienu es, jo veiklāk pakaļ klumpačo kaza. Par laimi, viņa sagurst jau pēc pirmā apļa un dodas atpakaļ uz aploku pie savām māsām.


Visu rakstu lasiet otrdienas, 29. marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Agnese Leiburga