ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Diriģents Aigars Meri arī šogad sagatavojis Lieldienu koncertprogrammu, šoreiz balstoties uz mūsdienām pietuvinātu mūziku

Uldis Veilands
Koncerti

2016. gada 23. marts 20:57

280
Diriģents Aigars Meri arī šogad sagatavojis Lieldienu koncertprogrammu, šoreiz balstoties uz mūsdienām pietuvinātu mūziku

Ne mesas, ne rekviēmi, ne «Stabat Mater», bet divi Koncerti un skaņdarbs, tapis kinofilmas iespaidā, – tāda būs Jelgavas kamerorķestra un Mūzikas vidusskolas stīgu orķestra koncerta «Ticība, Cerība, Mīlestība» programma, ko Jelgavas kultūras namā augstvērtīgas mūzikas cienītāji varēs baudīt 28. martā pulksten 16. Lieldienu laikam (tāpat kā valsts svētkiem, Pilsētas svētkiem vai kādiem citiem svarīgiem notikumiem) veltīti koncerti, ko diriģents Aigars Meri praktiski katru gadu gatavo jelgavniekiem, kļuvuši par labu tradīciju. Tradīcija ir arī tā, ka tajos ne pārāk bieži skan tradicionāli un labi pazīstami skaņdarbi. Esam radināti gan pie Latvijas pirmatskaņojumiem, gan citām ne tik bieži klausāmām «ekstrām».

Šoreiz nebūs nopietnās mūzikas koncertu programmās parasti praktizētā klasikas un mūsdienu mūzikas salikuma. Visi skaņdarbi tapuši tūkstošgades mijai pietuvinātā laikā, bet, šķiet, neviens nepieder to muzikālo eksperimentu kategorijai, kurās komponisti grib spīdēt ar savu māku ikvienu vienkāršu lietu padarīt pēc iespējas sarežģītāku un paniski bēg no mazākās norādes uz melodijas klātesamību.Kāpēc tāda skaņdarbu un solistu izvēle, «Ziņas» jautāja koncerta mākslinieciskajam vadītājam Aigaram Meri.

– Ar Džona Tavenera mūziku tev (un solistam Maksimam Beitānam) noteikti nav pirmā sastapšanās.
Jā, pirms pirms diviem gadiem Latvijas Nacionālās operas kora koncertā līdzās citiem skaņdarbiem programmas otrajā daļā tika atskaņots arī (starp citu, toreiz pavisam nesen mirušā Džona Tavenera (1944–2013)) «Svjati» ar Maksima Beitāna čella solo.

– Kas ir «The Protecting Veil», ko kopā ar Maksimu Otrajās Lieldienās atskaņosiet Jelgavā?
Korporācija BBC 1989. gadā pasūtīja seram Džonam Taveneram skaņdarbu atskaņojumam Henrija Vuda Promenādes koncertu sērijā. «The Protecting Veil» pirmo reizi atskaņoja 1989. gada 4. septembrī Karaliskajā Albertholā Londonā čellists Stīvens Iserliss un BBC simfoniskais orķestris Olivera Knussena vadībā.

Bet es nepastāstīšu labāk par pašu seru Taveneru: «Dievmātes Sargājošā plīvura svētki Pareizticīgo baznīcā tika izveidoti, lai svinētu Viņas brīnumaino parādīšanos Vlahernas ciemata dievnamā Konstantinopolē 10. gadsimta sākumā, kad grieķi tika pakļauti saracēņu uzbrukumiem. Dievmātes plīvurs tika pārklāts kā sargājošs vairogs pār kristiešiem (grieķiem). Vīzijas iedvesmoti, grieķi izturēja sarecēņu uzbrukumu, devās pretuzbrukumā, pārrāva aplenkumu un padzina ienaidniekus.
Es vēlējos radīt skanisku svētbildi vai vēl precīzāk – kokgriezuma ikonu skaņā. Čella solo izmantojot kā «birsti», kura attīra senu koka grebumu no gadsimtiem senas putekļu kārtas.

Skaņdarbu caurstrāvo grieķu Pareizticīgās baznīcas dziedājumu stilistika, tas ir ar ģeometrisku uzbūvi un  tomēr meditatīvs raksturā. Tas darīts apzināti – tikai šādi es spēju atklāt Dievmātes kosmisko varenību un spēku. Dievmāte skaņdarba gaitā ir raksturota ar čella solo – tas caurvij skaņdarbu. Stīgu instrumentu orķestris ir kā gigantiska atbalss Dievmātes mūžīgajai dziesmai.
Skaņdarbam ir astoņas daļas – gluži kā bizantiešu skaņurindā, kurā ir astoņi toņi. Katrs no toņiem (daļām) simbolizē kādu notikumu: 2. daļa – Dievmātes dzimšana, 3. daļa – Marijas pasludināšanas diena, 4. daļa – Iemiesošanās, 5. daļa – Dievmātes raudas pie krusta, 6. daļa – Augšāmcelšanās, 7. daļa – Dievmātes svētīšana, 1. un 8. daļa – Dievmātes kosmiskā skaistuma un varenības apliecinājums pār sagrauto pasauli. Skaņdarbu noslēdz Dievmātes asaru attēlojums mūzikā.»



Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 24. marta, «Zemgales Ziņās». Foto: no arhīva


Kategorijas

Kategorijas