ZZ.lv ARHĪVS

Pilsētā uz četrpadsmit salām – Stokholmā (FOTO)

Lāsma Antoneviča

2016. gada 22. marts 17:32

9503
Pilsētā uz četrpadsmit salām – Stokholmā (FOTO)

Ne vairs caur automašīnas logu, kā pirms diviem gadiem, dodoties ciemos uz Norvēģiju, bet – nelielu durvju šķirbiņu, tverot pilsētas vispārējos vaibstus. Tā varētu raksturot mūsu ģimenes kruīza ceļojumu uz daudziem jau tik ierasto Stokholmu (17.–19. marts), cenšoties tajās dažās Zviedrijas galvaspilsētā paredzētajās ieskriešanas stundās sasmelties pēc iespējas vairāk kaut sīkumainu iespaidu. Sen esam pārliecinājušies, kā tas vēl ilgu laiku spēj viegli nest pāri saspringtajai ikdienai.

Tāpēc esam ar mieru paciest gan neomulīgo Baltijas jūras viļņošanos, gan skaļāko publiku, kas, naski izmantojuši prāmja grādīgo piedāvājumu, brīžam vairs nekontrolē savus «matam» izteicienus un skaļos rēcienus pasažieru gulēšanas klājos. Īpaši atgriežoties mājās piektdienas vakarā, kad «Isabellē» ir kā skudru pūznī un tuvojošās brīvdienas dara savu. Tad arī vairāk var manīt kuģa apsargus, kuri, sazinoties pa rācijām, platiem soļiem jož no stāva un stāvu, lai savaldītu kārtējo «norāvušos» ceļotāju.

Šo skatu nedaudz amizantu dara prāmja šūpošanās, kas naktī uz sestdienu, ņemot vērā plaši aptverošo laikapstākļu maiņu un (kā uzzinājām atgriežoties) pat aptuveni četras balles stipro zemestrīci Baltijas jūras ziemeļos, kas reģionā bijusi spēcīgākā pēdējo simts gadu laikā, tikai pieņēmās spēkā. Mūsu kajītē to visuzskatāmāk demonstrē dēla līdzpaņemtā bumba, kas nervozi ripo no viena gala un otru. Mums pašiem par pārsteigumu – nekas īpašs! Ļaujamies šai stihijai, kas manā uztverē ir savdabīga atgriešanās tādās kā pirmssajūtās, kad ūdens un māmiņas šūpošanās bija mūsu ierastā eksistences vide. Vienīgi iemigt ir pagrūti, jo fiziski šķiet, ka krītu, un apziņā iezogas tumšās, dziļās un aukstās jūras nemīlīgais tēls.

Kruīzs daudz tiešāk norit skolēnu brīvlaika zīmē, un dažāda vecuma bērnu un jauniešu uz prāmja tiešām ir daudz. Viņiem arī paredzēta īpaša programma, kurā uzstājas mazie dziedātāji un dejotāji, atnesot pavasara un tuvojošos Lieldienu sajūtu. Repertuārā ir daudz «vistiņu», «gailīšu» un putniņu priecīgas čivināšanas, kam, šķiet, pieskaņojušies arī kruīza šova «zvaigznes» – Kubas cirka krāsainie klauni ar balti sarkanām sekstēm uz galvas. Taču man vislabāk šo sajūtu uzbur maģiskais saulriets ceturtdienas vakarā, kas veļas maigi dzeltenos, rozā, zilos un violetos toņos, nākamajā rītā iztēlē solot spilgtu «augšāmcelšanos».


Visu rakstu lasiet otrdienas, 22. marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Lāsma Antoneviča