Tuvāk pavasarim Itālijā (I daļa) (FOTO)

Sanita Baltiņa, Jelgavas 4. vidusskolas direktora vietniece

2016. gada 21. marts 19:22

9764

Itālija latviešiem parasti saistās ar zemi, kurā daudz saules, spageti un picas. Arī pavasaris tur atnāk krietni ātrāk nekā Latvijā. Tāpēc skolēnu un skolotāju delegācija no Jelgavas februāra nogalē devās ceļā uz Itāliju ar cerībām pabūt īstā pavasarī.

Itālijā septiņas dienas viesojās deviņas Jelgavas 4. vidusskolas skolnieces – Ieva Strauta no 10. b klases, Elizabete Kovtuna, Laura Hofmane, Sallija Kļavkalne no 11. a klases, Paula Saulīte, Kitija Mināte, Kristīne Špaka no 12. a klases, Renāte Saulīte un Elīna Sargune no 12. b klases – un četras skolotājas – Ivita Steķe, Sanita Baltiņa, Līga Nevlana un Aina Pitrāne.

Laiks no 29. februāra līdz 5. martam tika pavadīts Itālijas ziemeļos pilsētā Bergamo, lai piedalītos «Erasmus+» un «eTwinning» projekta «e(maths+science)» aktivitātēs. Projekts aizsākās 2014. gada septembrī un vērsts uz skolēnu matemātiskās domāšanas spēju un prasmju attīstību un to izmantošanu eksaktajos mācību priekšmetos. Šajā projektā kopā ar mūsu valsti iesaistījušās arī Turcija, Itālija, Rumānija un Horvātija. Šī dalībnieku vizīte Itālijā bija pēdējā, kurā piedalījās skolēni, bet projekta noslēguma vizīte plānota šī gada jūnijā Latvijā.

Skolēni un skolotāji projekta aktivitātēs apmeklēja un vēroja matemātikas, dabaszinību, svešvalodu stundas. Katras dalībvalsts uzdevums bija izvērtēt interneta resursus un to izmantošanu mācību stundās un dalīties ar pārējiem pieredzē par tiem resursiem, kas, viņuprāt, ir vispiemērotākie matemātikas un dabaszinību apguvē. Lai meitenes varētu piedalīties šajā braucienā, viņām bija ne tikai jāpēta interneta resursi, bet arī jāveic dažādi citi uzdevumi. Projekta koordinatore I.Steķe bija izveidojusi īpašu vērtēšanas sistēmu, kurā par katru paveikto darbu varēja nopelnīt attiecīgus punktus. Skolēni veidoja aptaujas, rīkoja seminārus skolēniem gan Jelgavas 4. vidusskolā, gan citās Jelgavas skolās par prezentāciju un domu karšu veidošanu internetā, gatavoja izdales materiālus un uzdevumus, rakstīja rakstus avīzei. Braucienā uz Itāliju varēja piedalīties tie, kas bija nopelnījuši visvairāk punktu.

Tā kā Itālijā bija pavadāmas septiņas dienas un plānots piedalīties daudzveidīgās aktivitātēs, tad jau autobusā uz lidostu tika veikts pirmais nopietnais darbs – skolēni nolēma, kurš rakstīs iespaidu un atmiņu stāstu par katru no pavadītajām dienām.

Svētdiena. Ievas stāsts. Ceram uz sauli

«Jau agri no rīta mēs satikāmies pie skolas, lai sāktu tik ilgi gaidīto ceļu uz Itāliju. Ap pulksten vienpadsmitiem Rīgas lidostā teicām ardievas Latvijas saulei, kas kautrīgi spraucās starp pelēkajiem mākoņiem, un cerējām ieraudzīt Itālijā ieraudzīt spožu jo spožu pavasara sauli. Kad nolaidāmies zemāk, zem mākoņiem beidzot redzējām Itāliju, daudzos mazos ciematiņus, skaistās mājas un kalnus visā savā krāšņumā. Mūs sagaidīja jaukie itāļu draugi un viņu ģimenes. Bija tik priecīgi satikt jau pazīstamos un iepazīties ar vēl nesatiktajiem. Ģimene, pie kuras es dzīvoju, bija fantastiska, viņi bija mīļi, laipni, jutos tur kā savās mājās. Pirmais iespaids par Itāliju bija neizsakāmi labs. Vēlāk mēs satikām pārējos projekta dalībniekus, pastaigājāmies pa pilsētu Bergamo, apmeklējām mākslas muzeju, kurā varēja aplūkot dažādu laikmetu gleznas, portretus un dažādus kokgriezumus. Pēc muzeja apmeklēšanas visi kopā devāmies nogaršot itāļu nacionālo ēdienu – picu. Pirmās dienas vakars bija ļoti emocionāls un skaists, jo mani un Renāti mūsu draugi uzveda augšā kalnā, no kura pavērsās viens no skaistākajiem skatiem, ko esmu redzējusi savā mūžā. Redzējām miljons gaismiņu, cik vien tālu spējām. Pirmā diena Itālija bija apbrīnojami skaista, to nevar aprakstīt, tikai sajust.»

Ievas emocijas pirmajā dienā vairāk saistās ar satiktajiem itāļu draugiem un iedzīvošanos viesģimenēs, tāpēc saprotama viņas sajūsma par visu piedzīvoto. Skolotājām gan šķita, ka Itālija mūs sagaida kā tāda pelēka tantīte, ietinusies lietus mākoņos. Cerētās saules vietā – lietus. Latvijā teiktu – līst kā pa Jāņiem, tomēr bija silts, salīdzinot ar Latviju, +10 grādi, un, nodrošinājušās ar viesnīcā laipni piedāvātajiem lietussargiem, devāmies pētīt pilsētas centru, lai atrastu vietu, no kuras mums nākamajā rītā ar tramvaju jādodas uz projektā iesaistīto Bergamo skolu. Vakarā mūs nomierināja laika ziņas, jo no otrdienas līdz pat piektdienai Bergamo tika solīts silts un saulains laiks.

Pirmdiena. Sallijas stāsts. Kad tā iešana sāksies?

«Mana diena sākās pulksten septiņos no rīta, kad āra lija lietus un uz galda gaidīja silta pankūka ar «Nutellu». Manā viesğimenē šis našķis ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, tikai dīvaini, ka brokastīs. Pēc tam devāmies uz tramu, lai brauktu uz skolu. Pulksten 8.50 bijām skolā, kurā mācās mūsu projektā iesaistītie itāļu skolēni. Ēka nav liela, diezgan vienkārša un pelēka. Ļoti patīkami pārsteidza tas, ka skolas pagalmā izkarināti visi projekta dalībvalstu karogi. Deviņos sākās atklāšanas pasākums, kurā muzicēja skolas ansamblis, un pēc tam katra dalībvalsts rādīja prezentācijas par mācību stundās izmantojamiem interneta resursiem. Katrai dalībvalstij bija sava tēma, mums bija jāstāsta par prezentāciju un domu kašu veidošanas iespējām internetā.

Pēc atklāšanas pasākuma visu delegāciju skolēni devās uz sporta halli, lai piedalītos volejbola un florbola sacensībās. Latviešu komanda visur zaudēja, taču mēs ārkārtīgi jautri pavadījām laiku! Volejbolu spēlējām nacionālajās komandās. Secinājām, ka citās valstīs volejbols ir ļoti labā līmenī. Mums vēl jātrenējas. Pēc sacensībām devāmies pastaigā pa pilsētu. Mazliet nosalām, taču ļoti izbaudījām skaistos dabas skatus – neaizmirstamos kalnus. Kādā parkā pavadījām daudz laika, arī vienkārši stāvot un neko nedarot. Un šajās dienās sapratām, ka mūsu stereotips par itāļiem kā karstasinīgu tautu ir diezgan maldīgs – viņi tomēr ir diezgan neorganizēti un lēni (nu vismaz mūsējie ). No šīs dienas mūsu, latviešu meiteņu, bariņā parādījās jociņi ar jautājumiem – kad tā stāvēšana beigsies?, kad tā iešana sāksies?, kad tā braukšana sāksies? utt. Šo dienu laikā šie jautājumi un smiekli par tiem atskanēja daudz, daudz reižu.

Vakarā kopā ar savas viesģimenes meiteni devāmies uz slimnīcu, lai apciemotu viņas vectēvu. Mani ļoti pārsteidza tas, cik slimnīca ir jauna un moderna! Tā ir tikai trīs gadus veca un aprīkota ar visām jaunākajām tehnoloģijām. Tajā ir arī ierīkotas tādas kā svētvietas, kur var lūgties vai izsūdzēt savus grēkus. Pie ieejas ir arī Bergamo novadā dzimušā Pāvesta Jāņa XXIII foto pa visu sienu. Tas viss norāda, ka katoļticība šeit ir ļoti nozīmīga. Vēlāk devāmies ar ğimeni uz itāļu restorānu. Pagaršoju dažādus itāļu sierus, kūpinātu gaļu, nacionālo ēdienu polentu ar kūpinātu, kausētu un grilētu sieru. Jutos ļoti pārēdusies un laimīga. Mans viesğimenes tētis piekodināja, lai atceros, ka Itālijā ēdiens nav svarīgs. Šeit ēdiens ir vissvarīgākais...»

Arī skolotājas katru rītu viesnīcā izbaudīja to, ka ēdiens Itālijā ir vissvarīgākais, tikai pārnestā nozīmē, jo, mums par lielu pārsteigumu, pirmajā rītā viesnīcas brokastīs nav ne ierastā siera, gaļas, dārzeņu vai olu, tikai maizīte, sviests un džems. Bet ilgi prātot par šo interesanto faktu nebija laika, jo pulksten 9 mums jāierodas Eduardo Amaldi Valsts zinātņu vidusskolā. Līdz skolai no pilsētas centra braucām ar tramvaju apmēram piecpadsmit minūtes un tad vēl kādas pāris minūtes pagājām kājām. Skolas ēka veidota pakava formā ar iekšpagalmu. Mūsu uzmanību, protams, piesaistīja interesantās skolas ārdurvis. Ja tu neej pa galvenajām skolas durvīm, tad pārējās ārdurvis tik vienkārši nemaz nevari izmantot – tās visas var atvērt tikai no iekšpuses. Priecājāmies, ka tādā veidā skolā nevar iekļūt nepiederošie. Iekšā telpas iekārtotas ļoti vienkārši. Daudzās telpās ir krucifiksi, kas liecina par to, ka šajā valstī katoļticībai patiešām liela nozīme. Vēl mums uzmanības vērta likās itāļu pieredze atkritumu šķirošanā. Skolas klasēs, arī ēdnīcā un viesnīcā katrā gaitenī bija trīs kastes vai konteineri papīram, plastmasai un stiklam. Manuprāt, tā ļoti veiksmīgi jau no mazotnes var cilvēkam iemācīt saudzīgu attieksmi pret otrreiz izmantojamiem resursiem.

Patiess pārsteigums gan mums, skolotājām, gan mūsu skolniecēm bija skolas ēdnīca. Tajā, kas izmēra ziņā ir kā viena klases telpa, tika pārdoti visi iespējamie saldumi, našķi un gāzētie dzērieni, silto ēdienu vietā bija dažādas maizes, un mikroviļņu krāsnī tika uzsildīti makaroni ar mērci, lazanja un citi ēdieni. Smējāmies, ka te būtu plašs jo plašs darba lauks mūsu veselības ministram. Bet tā īsti mums smiekli vairs nenāca, kad par pusdienām, kurās ir uzsildīti spageti ar sarkanu mērci un augļu salāti, samaksājam septiņus eiro. Tad ar patiesu prieku atcerējāmies savu skolas ēdnīcu ar silto ēdienu piedāvājumu, daudzveidīgo salātu izvēli un normālajām cenām.

Otrdiena. Elizabetes stāsts. Gan mācāmies, gan atpūšamies

«Otrdienas rītā mēs cēlāmies agri, lai dotos uz skolu un piedalītos stundās. Mūs jau gaidīja ķīmijas un fizikas skolotājas. Tikām sadalīti jauktās grupās, kurās ietilpa dažādu dalībvalstu skolēni. Manai grupai pirmais eksperiments bija fizikas kabinetā, kurā mēs pētījām gaismas viļņus un to iegūšanu dažādos veidos. Šis eksperiments bija interesants un izzinošs, jo itāļu skolēni bija ļoti atsaucīgi un izskaidroja mums visas nesaprotamās lietas. Varējām pielietot savas zināšanas matemātikā, jo bija jārēķina uzdevums ar Pitagora teorēmu. Otrais eksperiments bija saistīts ar ķīmiju un elektrolīzi. Eksperimenta laikā bija grūti izprast skolotājas iecerēto, jo viņa runāja tikai itāļu valodā. Eksperimentu nevarēja pildīt visi, bet tikai daži no grupas. Tomēr ar itāļu skolēnu atbalstu tikām galā arī ar šo mācību uzdevumu.

Otro dienas daļu pavadījām, izzinot Bergamo skaistākās kultūrvēsturiskās vietas. Bergamo pilsētiņai ir tādas kā divas daļas – zemākā Citta Bassa un augstākā – vecpilsēta Citta Alta. Abas pilsētas daļas savieno funikulieris, kurš šoreiz mums par lielu apbēdinājumu bija saplīsis un tika remontēts, tā kā kalnā uz Citta Alta devāmies ar autobusu. Galvenās apskates vietas vecpilsētā ir Doma laukums (Piazza Duomo), tajā esošā Doma un Sv.Marijas (S.Maria Magiorre) krāšņās baznīcas, zvanu tornis un Rokas cietoksnis (Castello Rocca). Dažviet, staigājot pa šaurajām ieliņām, sajutāmies kā Vecrīgā, bet dienas noslēgumā uzkāpām tornī «Campanone», no kura pavērās ļoti skaista ainava uz visu Bergamo. Šo skaisto skatu es iemīlēju un ceru, ka redzēšu vēl. Dienas gaitā izgaršojām burvīgu itāļu picu, bet vakarā apmeklējām muzeju «Della scienza», kur mēs pirmo reizi redzējām veselus dinozaura un vaļa skeletus. Iespaidīgi izmēri radīja lielu izbrīnu. Vakara noslēgumā vēl atgriezāmies Bergamo pilsētas sirdī – vecpilsētā– un baudījām tur burvīgu saulrietu uz vecpilsētu ieskaujošā mūra «Mura veneziane».

Skolniecēm šī diena iesākās darbīgi – ar dalību stundās. Čakli strādāja arī projektā iesaistīto dalībvalstu skolotāji, kuri darba sanāksmē sprieda par to, kā izskatīsies skolēnu gatavotais interneta saišu katalogs par interneta resursu izmantošanu prezentāciju, domu karšu un spēļu veidošanā. Tika nolemts, ka katalogam jābūt gatavam līdz marta beigām. «eTwinnig» foruma vidē jāieliek skolotāju veidotie interneta saišu apraksti, lai pārējie var komentēt, izteikt ierosinājumus un tad uzlabot katalogu. Sāpīgs jautājums skāra noslēguma vizītes vietu. Iepriekš tika plānots, ka tā varētu būt Turcija, bet politiskā situācija un vairāki notikušie terorakti ir iemesls, kāpēc Itālijas, Horvātijas un arī mūsu delegācijas pārstāvji atteicās doties uz Turciju. Ivita piedāvāja Latviju, un beigās tiek izlemts, ka noslēguma vizīte būs Latvijā jūnijā.

Skolotāja Aina šajā laikā vēroja fizikas stundu, kurā skolēni veica laboratorijas darbu par difrakciju un interferenci. Klasē strādāja visu delegāciju skolēni piecās darba grupās. Katrai grupai tika dots atsevišķs uzdevums darba lapā. Galvenais secinājums – pārāk liels veicamo uzdevumu apjoms, varētu būt arī striktākas prasības un stundas beigās skolēni vienkārši nodeva darba lapas, nepārrunājot, kas viņiem veicies vai neveicies. Lai varētu labāk izprast un izvērtēt kopīgo un atšķirīgo stundu darbā Latvijā un Itālijā, Paula un Kristīne saņēma īpašu uzdevumu – izzināt no itāļu skolēniem, kā tiek organizēts mācību process un darbs šajā skolā.

Darba organizācija skolā. Paulas un Kristīnes stāsts

«Vidusskolā ir 5. klases, no kurām 1. klase ir jaunākā, bet 5. klase vecākā. Skolēni mācās sešas dienas nedēļā no pirmdienas līdz sestdienai (ak, cik mēs laimīgas, ka pie mums tā nav  ). Stundas sākas pl.08.00 no rīta un beidzas pl. 13.00. Stunda ilgst 60 vai 55 minūtes, un katru dienu ir starpbrīdis 50 minūtes ēšanai. Ja skolēns nesaprot tēmu, tad viņš var sarunāt ar skolotāju konsultāciju pēc stundām. Tad nodarbības notiek līdz pl.14.00. Mācību gads sākas ap 8. septembri, beidzas ap 9. jūniju. Ziemassvētkos ir divu nedēļu, Lieldienās nedēļu ilgs brīvlaiks. Vienu reizi mēnesī divas stundas ir brīvais laiks, kurā katrs skolēns skolā dara to, kas viņu interesē (līdzīgi kā mums projektu nedēļā). Kāds puisis, piemēram, tieši šo laiku izmatojis, lai ar dažādiem gleznojumiem rotātu skolas baltās sienas.

Atzīmju vērtējums ir no 3 līdz 10. Ja atzīme ir 6 vai vairāk, tad skolēns ir sekmīgs. Atzīmes var labot tikai tajā gadījumā, ja skolotājs atļauj. Ja skolotājs pasaka «nē», tad neko nevar mainīt. Skolēns var saņemt arī vērtējumu 6.5, 5.5 utt. Grupu darbs stundās notiek apmēram reizi mēnesī. Daži skolotāji tos izvēlas izmantot biežāk, daži retāk. Skolā nenotiek bieži speciālas lekcijas. Ļoti reti atnāk kāds profesijas pārstāvis (speciālists) un stāsta par sava darba niansēm.

Skolu beidzot, skolēniem jākārto trīs obligātie eksāmeni. Eksāmens itāļu valodā sastāv no rakstu daļas un mutvārdu daļas. Otrais eksāmens ir saistīts ar skolēna izvēlēto mācību programmu (piemēram, zinātņu klasē tas būs fizikas vai matemātikas eksāmens). Ar ko būs saistīts trešais eksāmens, skolēni uzzina pirms otrā eksāmena. Tajā ir iekļauta četru mācību priekšmetu viela pa visiem pieciem gadiem. Šim eksāmena skolēnam ir jāsagatavo neliels apraksts par kādu speciālu mācību priekšmetu (piemēram, informātiku). Iegūt var maksimāli 25 punktus, un rezultāti palīdz iestāties universitātē.»

Arī skolotājas no itāļu kolēģiem uzzināja daudz interesantu faktu par darba organizāciju un sistēmu šajā skolā. Skolā mācās 816 skolēni, kopā ir 32 klases, kurās strādā 50 skolotāji. Viena stunda nedēļā katram pedagogam stundu sarakstā tiek plānota kā tikšanās stunda ar vecākiem. Patiešām skolas gaiteņos šajās dienās redzējām, kā vecāki sēž un gaida tikšanos ar skolotājiem. Mūsuprāt, tas ir veiksmīgs modelis skolas un vecāku sadarbībai, jo vecāki ļoti precīzi zina, kad var plānot iespējamo tikšanos ar skolotājiem.

Matemātiku un fiziku, tāpat kā bioloģiju un ķīmiju māca viens pedagogs, un stundu sarakstā šie priekšmeti ir plānoti viens pēc otra. Varējām vērot, kā darbs pie kādas tēmas tiek uzsākts vienā priekšmetā un turpināts nākamajā stundā otrā. Domājam, ka tādā veidā skolēni labāk uztver starppriekšmetu saikni un teorētiskās zināšanas, kas apgūtas, piemēram, matemātikā, var izmantot praktiskos uzdevumos fizikā. Tāpat interesants šķita skolotājas Ivitas vērotais matemātikas mācību grāmatā – ik pa laikam uzdevumi ir angļu valodā, tādējādi skolēns bez matemātiskajām zināšanām ir spiests atkārtot arī angļu valodu. Skolā ir izveidotas atsevišķas īpašas ķīmijas un fizikas laboratorijas, kurās skolēni pilda šo mācību priekšmetu laboratorijas darbus.

Matemātikas stundas laikā skolotāja Ivita vēroja, ka atbildēt izsauca vienu skolēnu. Šīs stundas laikā skolēnam tika uzdoti jautājumi un uzdevumi ne tikai par nesen mācīto, bet arī iepriekšējo mācību vielu. Pārējie klases skolēni arī rēķināja līdzi uzdevumus, bet skolotāja praktiski komunicēja ar šo vienu skolēnu. Vērtējumu par darbu stundā šīs skolēns uzzināja īpašā sarunā ar skolotāju pēc stundas, kurā skolotājs analizēja skolēna atbildes un pamatoja vērtējumu. Tāda veidā skolēns ir spiests mācīties uz katru mācību stundu, nevis tikai uz pārbaudes darbu.

Foto: no skolas albuma

+ 29

ZZ.lv ARHĪVS

Tuvāk pavasarim Itālijā (I daļa) (FOTO)

Kategorijas