ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Agris Krūmiņš ar nesen atjaunoto VEF teātri Jelgavā rādīs Albēra Kamī lugu «Pārpratums»

Uldis Veilands
Teātri

2016. gada 18. marts 00:06

510
Agris Krūmiņš ar nesen atjaunoto VEF teātri Jelgavā rādīs Albēra Kamī lugu «Pārpratums»

Jelgavas kultūras namā iekārtotā fotoizstāde «Jelgavnieki teātra pasaulē» veltīta tiem jelgavniekiem, kas strādā profesionālajos teātros. Mūsu uzmanības lokā šoreiz Agris Krūmiņš, absolūti profesionāls teātra cilvēks, kurš visu mūžu darbojies tā saucamajos amatierteātros un sevi joprojām uzskata par jelgavnieku, kaut parādījis nu jau dažādās Latvijas malās.

Vēl pirms daudziem gadiem, mācīdamies Jelgavas 2. vidusskolas 1. klasē, Agris sāka ar Sprīdīša lomu Ādolfa Alunāna teātrī, bet vēlāk, jau profesionāli apguvis režijas mākslu, kļuva par vienu no Jelgavas Jaunā teātra radītājiem. Tad dažādu apsvērumu (gan radošu, gan materiālu) dēļ pārcēlās uz Ventspili, kur kopš 2001. gada ir Ventspils teātra galvenais režisors. Bet vienmēr kustībā esošajam A.Krūmiņam ar to vēl par maz, un nu jau otrais Agra iestudējums tapis VEF teātrī Rīgā. To – Albēra Kamī lugu «Pārpratums» – redzēs arī jelgavnieki, ja vien laikus būs parūpējušies par ieejas biļeti diezgan ierobežotajās Jelgavas Studentu teātra telpās (izrāde notiks 23. martā pulksten 19).

– Kad man zvanīji, lai vienotos par sarunu sakarā ar Albēra Kamī «Pārpratuma» izrādīšanu jelgavniekiem, teici: «Es braucu ar savu otro teātri.» Vai nevarētu paskaidrot, kas tev ir pirmais, kas otrais teātris, jo vienu brīdi tiki uzskatīts par ventspilnieku?
Pats jau vēl joprojām uzskatu sevi par jelgavnieku, bet tā nu sanācis, ka mana pamata darbavieta no 2001. gada ir Ventspils teātris. Pirms trim gadiem VEF Kultūras pils teātrī mainījās režisori, un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments vēlējās kādas jaunas vēsmas. Bija arī pēdējais laiks, jo no kādreizējā savās aprindās diezgan augstu vērtētā teātra bija palikusi gandrīz tukša vieta, trupa bija izklīdusi, praktiski man nācās sākt atkal no nulles.

Nesākām, kā varbūt būtu ierasts līdzīgos gadījumos, ar kādu joku lugu, bet uzreiz ķērāmies pie dramatiskiem, pat traģiskiem vēstures pagriezieniem, turklāt diezgan neparastā griezumā – lugu bija sacerējis japāņu autors Jukio Mišima, bet darbība norisinājās Berlīnē 1934. gadā, tā saucamajā «garo nažu naktī», kad Ādolfs Hitlers ar vienu nežēlīgu cirtienu izrēķinājās ar saviem politiskajiem pretiniekiem. Lugā attēlotas Hitlera pēdējās sarunas ar bijušajiem draugiem un cīņu biedriem, pirms viņiem tiek pasludināts nāves spriedums. Šo 2014. gada VEF teātra iestudējumu «Garā nakts 1934» parādījām arī Jelgavas kultūras namā «Rota» pirmizrādes gada nogalē.

«Garā nakts 1934» mums saistās ar zināmiem panākumiem – mūs izvirzīja uz skates «Gada izrāde» finālu ar labāko rezultātu Latvijā. Atzīšos, ka sākšana «no nulles» bija arī savā ziņā izdevīga, jo jauno VEF teātra trupu veidoju no sev zināmiem cilvēkiem, ar kuriem jau reiz biju strādājis gan Jelgavā, gan Ventspilī, un, tā kā pašreiz viņi vairāk sastopami Rīgā, vienoties par sadarbību nebija sarežģīti. Protams, neiztika arī bez jauniem biedriem.

– «Garajā naktī» piedalījās tikai vīrieši.
Te nekādu pārpratumu nav, jaunajā izrādē parādās arī dāmas.
Tā ir mana atgriešanās pie šīs lugas, jo es pats ar Albēra Kamī «Pārpratumu» jau esmu sastapies. Pirmais iestudējums, ja atmiņa neviļ, bija 1989. gadā vēl Jelgavā, Alunāna teātrī. Un tas bija šīs Kamī lugas pirmais iestudējums Latvijā, bet laikam gan viena no pēdējām manām izrādēm Alunāna teātrī.

Tā netradicionāli tika spēlēta tagadējā kultūras namā «Rota», kas toreiz vēl bija «Lauktehnikas» kultūras nams, ko vadīja Dzintra Zimaiša. Izmantojām visu zāli un pat balkonu, jo tai laikā šajā namā vairāk rādīja kino, skatuve teātra izrādēm nemaz īsti netika lietota. Atceros, tajā «Pārpratumā» spēlēja Gatis Truksnis, Aija Rokjāne, Vija Šulce un citi tagad sabiedrībā godājami un cienījami cilvēki.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 17. marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš


Kategorijas

Kategorijas