Turpinās kūlas dedzināšana – VUGD atgādina, ka tā ir bīstama un sodāma

zz.lv

2016. gada 14. marts 11:04

316

Turpinās kūlas dedzināšana – VUGD atgādina, ka tā ir bīstama un sodāma

Aizvadītajās brīvdienās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis 112 izsaukumu, no kuriem 89 bija uz ugunsgrēku dzēšanu un 17 uz glābšanas darbiem, savukārt seši no izsaukumiem bija maldinājumi. Ugunsgrēkos cietuši divi cilvēki, informē VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.

Ugunsdzēsēji glābēji devās arī uz izsaukumiem, kuros deguši atkritumi, sadzīves mantas, zaru kaudze, malka, šķelda, celms, dīvāns, elektrības vadi, elektrotehnika, elektrības sadales skapis, būvkonstrukcija, ēkas noliktavas telpa un palīgtelpa, trīs vieglās automašīnas, trīs mikroautobusi, smagā automašīna, trīs dārza mājas, šķūnis, divas dzīvojamās mājas, sodrēji piecu ēku dūmvados un trijos gadījumos bez uzraudzības atstāts piededzis ēdiens.

Dzēsti arī 49 kūlas ugunsgrēki, kuru kopējā degšanas platība bija vairāk nekā 22 hektāri. Platības ziņā lielākie kūlas ugunsgrēki izcēlās Ventspils novada Zlēku pagastā, kur kūla dega astoņu hektāru platībā, un Jelgavas novada Vilces pagastā, kur sausā zāle dega četru hektāru platībā.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un par to var tikt piemērots administratīvais sods. Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī rada būtisku kaitējumu dabai. Ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.

Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle, un līdz ar to kūlas ugunsgrēku «sezona» nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug.

2015. gadā Latvijā tika reģistrēti 2786 kūlas ugunsgrēki. Kūlas degšanas rezultātā nodega 33 ēkas, četras automašīnas un cieta trīs cilvēki. Kopumā pagājušajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā izdega 3256 hektāri Latvijas teritorijas.

Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumos Nr. 82 «Ugunsdrošības noteikumi» ir noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.

Lai pavasarī neveidotos kūla, iedzīvotājiem un pašvaldībām ir jāsakopj savi īpašumi jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi. Teritorijas sakopšana ir jāveic sistemātiski, regulāri to attīrot no degtspējīgiem atkritumiem un teritoriju ap ēkām desmit metru platā joslā attīrot no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Sakoptā īpašumā pavasarī neveidosies sausā zāle un nebūs iespējama tās degšana. VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs un jāatbild uz dispečera jautājumiem.

Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu laikus ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.

Ja iedzīvotājs pats vēlas uzsākt kūlas dzēšanu pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās, tad sākotnēji ieteicams objektīvi izvērtēt esošo situāciju un pārliecināties, vai dzēšanas darbi neapdraudēs iedzīvotāja veselību un dzīvību.

Degošu pērno zāli var mēģināt apdzēst ar ūdeni, smiltīm vai arī var izmantojot koku zarus, piemēram, egļu zarus. Nav ieteicams mēģināt liesmas apdzēst, tām uzkāpjot virsū, jo apavu zole var neizturēt uguns radīto karstumu un no karstuma var aizdegties drēbes. Dzēšot liesmas vai glābjoties no tām, ir jāstāv izdegušajā pusē, aptuveni metra vai divu attālumā no liesmām – ja liesmas pēkšņi mainītu virzienu, iedzīvotājs būtu mazāk apdraudēts. Saprotot, ka kūlas ugunsgrēka dzēšana nav droša, iedzīvotājam, lai neapdraudētu savu veselību un dzīvību, ir jāpārtrauc liesmu dzēšana un jāgaida ugunsdzēsēji drošā vietā.

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004. gada 17. februāra noteikumu Nr. 82 «Ugunsdrošības noteikumi» prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK).

Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi:

atbilstoši LAPK 179. panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro; atbilstoši LAPK 51. panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 2900 eiro;

saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu «Ugunsdrošības noteikumi» 21. punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par pēdējās prasības pārkāpšanu atbilstoši LAPK 179. panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.

VUGD arī sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts ES platību maksājums.

Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija vai arī, ka tādējādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids, kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai.

MĪTS: Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt. PATIESĪBA: Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām un tamlīdzīgi. Cilvēki neapzinās – jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.

MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai. PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.

MĪTS: Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka. PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību, un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, un tās sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu – izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.

MĪTS: Dedzinot kūlu, ir iespējams cīnīties ar ērcēm. PATIESĪBA: Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas.

MĪTS: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija. PATIESĪBA: Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts, un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros laukos sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās padomju laikos, to ieviesa iebraucēji.

VUGD aicina iedzīvotājus neapdraudēt savu un apkārtējo cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību un nededzināt kūlu!

Foto: no arhīva

ZZ.lv ARHĪVS

Turpinās kūlas dedzināšana – VUGD atgādina, ka tā ir bīstama un sodāma

Kategorijas