ZZ.lv ARHĪVS

VPDK «Valgundietis» negaidīs desmito jubileju, bet ar bezgalības zīmes kliņģeri šoziem svinēs astoto (FOTO)

Santa Logina

2016. gada 9. marts 19:53

15616
VPDK «Valgundietis» negaidīs desmito jubileju, bet ar bezgalības zīmes kliņģeri šoziem svinēs astoto (FOTO)

««Valgundietis» – tas ir dzīvesveids!» par sevi saka Valgundes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīva dejotāji un viņu vadītāja Inga Feldmane. Nepilnu astoņu gadu laikā izdejoti koncerti gan tepat Latvijā, gan festivālos Eiropā, un arī šobrīd «valgundieši» plāno vasaras braucienu uz Franciju.

Kolektīvs radās 2008. gada vasarā, un visu šo laiku to vada I.Feldmane. Viņa atceras, ka ierosme dibināt kolektīvu nākusi no vietējiem iedzīvotājiem. Vēl 2008. gadā Valgundē nebija neviena pašdarbības kolektīva pieaugušajiem – tolaik tikai bērni varēja darboties teātra pulciņā vai apgūt mūsdienu dejas. Biedrība «Valgundes novada attīstība» bija kolektīva dibināšanas iniciatori.

«Biedrība bija iecerējusi svinēt tradicionālos svētkus. Pirmie bija Jāņi, un, tā kā es nedaudz darbojos ar teātri, mani uzaicināja piedalīties – iestudēju gabaliņu no «Skroderdienām Silmačos». Pašiem mums dejotāju nebija, tāpēc uzaicinājām kolektīvu no Jelgavas. Tad tie ļaudis, kas bija man apkārt un bija iesaistīti pasākumā, teica – vai tad mēs paši nevaram dejot?» atminas I.Feldmane. Vārds pa vārdam, un izveidojās pirmie četri pāri, kas jau pēc mēneša 1. augustā spēra pirmos soļus brīvdabas koncertā.

Rudenī bija nokomplektēti seši pāri, taču kolektīvs joprojām bija bez nosaukuma. I.Feldmane domā – kolektīva liktenis varēja izvērsties dažādi, taču tad tā stiprināšanā roku pielika pazīstamais horeogrāfs Vilis Ozols, kurš Valgundē svinēja savu jubileju. Bija saaicināti Rīgas kolēģi, un V.Ozols gribējis, lai noteikti dejo arī vietējais kolektīvs. I.Feldmane atceras, kā V.Ozols viņai zvanījis un prasījis, vai kolektīvam jau ir nosaukums, viņam programmā jāraksta. «Rakstu «Valgundietis»,» noteicis izcilais novadnieks. Tas bija decembris, kad seši pāri pirmo reizi uz skatuves iznāca ar vienotu nosaukumu, ko nes jau astoto gadu.

«Vilis Ozols bija tas, kurš par mums rūpējās, deva iestudēt savas dejas – pirmās bija ļoti vienkāršas –, aicināja uz saviem pasākumiem. Sākums bija grūts, jo lielākoties neviens no dejotājiem jaunībā nebija dejojis, un ir grūti iesākt 30 vai 40 gados,» teic I.Feldmane.

Lai gan dejotāji gadu gaitā mainījušies un visus saskaitīt jau vairs nav iespējams, šodien «Valgundietī» ir stabili astoņi pāri. Bijuši pat desmit, taču dzīve ir dzīve – kāds neiztur slodzi, cits nomaina darbu, savu prasa arī ģimene: sevišķi tad, ja piesakās bērniņš, dejošanu uz pāris gadiem nākas atlikt malā. Šo gadu laikā «Valgundieša» saime kļuvusi vismaz par sešām atvasēm bagātāka. I.Feldmane atminas, kā savulaik četrus piecus gadus vecie ķipari, atnākuši vecākiem līdzi uz mēģinājumiem, aizņēmuši otru zāles pusi un dažreiz bijuši pat skaļāki par pašiem dejotājiem. Tagad viņi ir jau izauguši, daļa dejo tikko dibinātajā jauniešu deju kolektīvā «Trādirīdis» un nepieciešamības gadījumā izpalīdz «Valgundietim». Savukārt Valgundes seniori I.Feldmanes vadībā apvienojušies kolektīvā «Saulgrieži» un arī draudzējas ar «Valgundieti».


Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 10. marta, «Zemgales Ziņās»