ZZ.lv ARHĪVS

Noslēgsies Elejas Tējas namiņa projekts

zz.lv

2016. gada 5. marts 16:37

796
Noslēgsies Elejas Tējas namiņa projekts

Noslēdzot projektu «Elejas muižas apbūves restaurācija», kas norit ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas «Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana» atbalstu, 9. martā Elejas Saieta namā notiks pasākums «No idejas līdz realizācijai». Paredzēts, ka tajā piedalīsies Jelgavas novada domes vadības, Norvēģijas vēstniecības un kultūras ministrijas pārstāvji, bet par projekta virzību un galvenajiem izaicinājumiem darbu gaitā stāstīs tā realizētāji un restaurācijas darbu veicēji, informē pašvaldības pārstāvis Jānis Erno.

Noslēguma pasākumā projekta vadītāja Anita Škutāne iepazīstinās ar EEZ projekta «Elejas muižas apbūves restaurācija» rezultātiem, savukārt arhitekts Ēriks Cērpiņš uzstāsies ar prezentāciju «Tējas namiņš un mūra žogs. No vīzijas un ieceres līdz projekta realizācijai».

Pasākuma gaitā tiks sniegts ieskats ne vien projekta aktivitātēs, bet klātesošajiem būs iespēja dzirdēt divas prezentācijas par vēstures tematiku, kas saistīta ar Tējas namiņu. Tā vēsturnieks Andris Tomašūns uzstāsies ar prezentāciju par vēstures mantojuma saglabāšanu Zemgalē un Elejas Tējas namiņa nozīmību šī mantojuma kontekstā, bet arhitekts Lars Jakobs Hvindens-Haugs no Norvēģijas Kultūras mantojuma pētniecības institūta sniegs vispārīgu ieskatu par tējas namiņiem, to funkcijām un austrumu ietekmes elementiem tajos. Pēc semināra Saieta namā visi klātesošie varēs doties aplūkot Tējas namiņu.

Projekta vadītāja Anita Škutāne, komentējot gaidāmo pasākumu, norāda, ka pats Tējas namiņš nodots lietošanā jau pērn decembrī, jo bija noslēgušies visi būvniecības darbi, savukārt gaidāmais pasākums ir visu projekta aktivitāšu noslēgums.


Jau ziņots, ka tējas namiņu un vēsturisko žogu gar muižas parku atjaunoja celtniecības uzņēmums SIA «Arčers», kā arī restaurācijas procesā iesaistījās topošie restauratoru asistenti, kas šo amatu apgūst Zaļenieku komerciālajā un amatniecības vidusskolā. Realizējot projekta galvenās aktivitātes, tika ņemtas vērā vēsturiskās ieceres un plānojums, kas rasts vēsturiskās informācijas analīzē – kartogrāfiskajos materiālos, vēsturisko ēku projektos, aprakstos, fotogrāfijās. It īpaši noderīgas liecības apkopotas Rundāles pils pētījumu materiālos un 1992. gadā izdotajā katalogā «Elejas pils».


Projekta kopējās izmaksas ir 293 346,69 eiro, EEZ finansējums – 211 942,99 eiro, valsts līdzfinansējums – 37 401,70 eiro, Jelgavas novada pašvaldības projekta finansējums – 44 002 eiro, Jelgavas novada pašvaldības papildfinansējums – 109 886,97 eiro.


Ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību Islande, Lihtenšteina un Norvēģija sekmē sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanu un divpusējo attiecību stiprināšanu ar saņēmējvalstīm Eiropā. Visas trīs valstis cieši sadarbojas ar ES atbilstoši EEZ līgumam. No 2009. līdz 2014. gadam paredzētais EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu apjoms bija 1,79 miljardi eiro. Norvēģija nodrošināja apmēram 97 procentus no kopējā finansējuma apmēra. Uz finansējuma saņemšanu var pretendēt nevalstiskās organizācijas, pētniecības un akadēmiskās institūcijas, kā arī publiskais un privātais sektors 12 jaunākajās ES dalībvalstīs, Grieķijā, Portugālē un Spānijā. Sadarbība ar donorvalsts institūcijām ir ļoti plaša, un darbības iespējams īstenot līdz 2016. gadam.


Foto: Jelgavas novada pašvaldība