ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Piektdien un sestdien «Vasara un dūmi» pirmizrādes Alunāna Jelgavas teātrī (FOTO)

Uldis Veilands
Teātri

2016. gada 2. marts 19:14

1393
Piektdien un sestdien «Vasara un dūmi» pirmizrādes Alunāna Jelgavas teātrī (FOTO)

Interesanti, ko par savu jauno darbu Tenesija Viljamsa lugā «Vasara un dūmi» īsi pirms pirmizrādes domā tagadējie galveno lomu tēlotāji – Elīna Skutele (Alma Vainmillere) un Jānis Dūrējs (Džons Bjukenens), kam aiz muguras nav ne Maskavas izrāžu, ne Rīgas slavenā «Ilgu tramvaja» skatīšanās iespaidu (Elīna gan redzējusi videoierakstu, bet tas tomēr neesot tas – gan ieraksta tehniskās kvalitātes, gan paša principa dēļ, jo teātris tomēr jāskatās teātrī).

E.Skutele un J.Dūrējs Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī ienāca praktiski vienlaicīgi, abi beiguši arī vienu un to pašu galvenās režisores Lūcijas Ņefedovas vadīto studiju. Skatuves liktenis katram tomēr veidojies nedaudz citāds, un kopā jeb galveno varoņu pāri spēlēt nav sanācis.
Jānis tā īsti pamanāms pēc daudzām otrā plāna lomām kļuva, šķiet, Marka Tvena «Princī un ubaga zēnā», kur Anglijas troņmantnieka Velsas prinča Edvarda Tjūdora un Londonas nabaga Toma Kentija no Atkritumu laukuma lomām režisore L.Ņefedova veiksmīgi izmantoja Jāņa un viņa dvīņu brāļa Māra Dūrēja (kura pamata aizraušanās gan ir futbols, nevis teātris) tīri portretisko līdzību. Arī pēc tam Jānis uz skatuves atradās bieži, bet ne vienmēr priekšplānā, toties, kā jau Jelgavas Valsts ģimnāzijas matemātikas pasniedzējam pienākas, savu uzdevumu izpildot perfekti. Līdz jaunai virsotnei – titullomai Annas Brigaderes «Sprīdītī», kur Jānim veiksmīgi izdevās gan klātienes cīņa ar Lutausi un citiem mošķiem, gan neklātienes sāncensība ar iepriekšējo gadu Sprīdīša lomas atveidotājiem Jelgavas teātrī.
Elīnai ir relatīvi vieglāk, jo skatuves priekšplānā būts biežāk par savu partneri – spēlēts Antona Čehova «Trīs māsās» (Irina), Mārtiņa Zīverta «Minhauzena precībās» (Jakobīne), Gunāra Priedes «Vai mēs viņu pazīsim?» (Leonarda).

– Kāpēc tagad amerikānis Tenesijs Viljamss?
Elīna: Kad sākās mēģinājumi, režisore tieši tā arī teica, ka viņai gribējās mums iedot kaut ko tādu, lai pašai ir ko strādāt un meklēt, jo Tenesijs Viljamss ir pasaules klases dramaturgs, un arī mums, aktieriem, būtu izaugsme, ko ar mūslaiku izklaides ludziņām sasniegt grūti.
Jānis: Režisore mums atklāja, ka arī pašai esot grūti formulējamas atmiņas tieši par šo darbu «Vasara un dūmi», ko kādreiz redzējusi Maskavā. Droši vien tāpēc no daudzajām Viljamsa lugām tika izraudzīta tieši šī. Vēlreiz pārlasot, konstatēts, ka tā būs īstā, jo nekas līdzīgs Alunāna Jelgavas teātrī neesot iestudēts.

– Ko dienu pirms pirmizrādes varat teikt par saviem jaunajiem varoņiem?
Jānis: Jau lasot darbu, var redzēt, ka Džons ir tēlā gudrs, šarmants, apdāvināts, nu – tāds meiteņu mīlulis.

– Bet Stenlijs, cik atceros no agrā jaunībā skatītā leģendārā «Ilgu tramvaja» un aktiera Jura Pļaviņa, ir vienkārši sakot, «miesa» un arī patīk sievietēm...
Elīna: Varbūt tieši tāpēc abas lugas mēdz salīdzināt, jo Stenlijs pārstāv to «miesu», bet šajā darbā Džons faktiski ir tāds pats, tikai ārējās izpausmes citas. Kas attiecas uz Blānšu un manu Almu Vainmilleri, tad atšķirības gan ir lielas.
Lai arī Tenesijam Viljamsam visi tēli ir traģiski, un viņu pārdzīvojumi ir milzīgi.
Jānis: Kad pirmo reizi izlasījām lugu, sekoja tāda pauze. Jautājums nebija – kā darīt, bet – kas te vispār notiek un vai tas vispār esmu es. Tāpēc jau arī režisore man atzinās, ka Džonu speciāli piemeklējusi man, lai būtu kas pavisam cits, nekā ierasts kaut vai pēc Sprīdīša.
Es to izjutu kā lielu uzticību un uzskatu, ka tāpēc vien bija vērts šajā lomā ieguldīt savu laiku un spēku. Dažs varbūt iedomāsies, ka Džonā ir kaut kas no paša dramaturga – ja arī ir, tad katrā ziņā ne savdabīgā orientācija. Gluži otrādi, Džons ļoti mīl savu Elīnu un... arī citas sievietes.
Elīna: Sievietes ģībst no Džona gluži kā meksikāņu filmās.


Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 3. marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
Kategorijas

Kategorijas