ZZ.lv ARHĪVS

Sarunā ar jelgavniekiem par romānu «Pieci pirksti» Māra Zālīte atklāj, ka top tā otrā daļa (FOTO)

Santa Logina

2016. gada 1. marts 09:24

1684
Sarunā ar jelgavniekiem par romānu «Pieci pirksti» Māra Zālīte atklāj, ka top tā otrā daļa (FOTO)

«Mani nekad nav interesējuši tulkojumi. Kamēr es rakstīju tikai dzeju un lugas, izņemot dažas, biju lepna, ka esmu iekšējas lietošanas rakstniece. Ka esmu latviešu rakstniece, rakstu savai tautai, un man par to nav jākaunas. Tāda bija mana nostāja, kamēr nepienāca kārta šai grāmatai, kuru es vēlos, lai tulko. Nevis savas popularitātes un arī ne naudas dēļ. Gribu, lai šis stāsts kļūtu zināms, man tas ir svarīgi,» ar stāstu par romānu «Pieci pirksti» viesojoties pie jelgavniekiem, teic dzejniece, dramaturģe un sabiedriskā darbiniece Māra Zālīte, kura šobrīd strādā pie grāmatas otrās daļas.

«Pieci pirksti» ir autobiogrāfiska bērnības atmiņu grāmata, kurā autore tēlo atgriešanos mājās no Sibīrijas 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē un dzīvi Latvijā 50.–60. gadu mijā. Romāns, kas ir M.Zālītes pirmais prozas darbs, 2014. gadā saņēmis Literatūras gada balvu. «Pieci pirksti» tapuši slepenībā – par grāmatas rakstīšanu neviens nav zinājis, nav spieduši līgumi un termiņi. «Tas bija tik personīgi, ka, kamēr nebiju uzrakstījusi, iedevusi dažiem labiem kolēģiem un draugiem izlasīt, pie izdevēja negāju. Nevaru teikt, ka es pavisam nespēju novērtēt, jutu, ka nav nemaz tik slikti, bet man tomēr vajadzēja spriedumu no malas,» stāsta M.Zālīte. 

Romāns pamazām sācis ceļu arī pie lasītājiem pasaulē. Autore gaida tulkojumu angļu valodā, taču divi grāmatas stāsti jau publicēti literatūras žurnālos angļu valodā. Ar Noras Ikstenas palīdzību «Pieci pirksti» sasnieguši arī gruzīnu lasītājus. Grāmatas atklāšanā klāt bija gan latvieši, gan gruzīni, un tā bija ļoti emocionāla. Kaut vai vienas epizodes dēļ, kur tikko dzimušo Lauru Sibīrijas barakā no nāves izglābj gruzīnietes piens. «Nav manī gruzīnu asiņu, bet es visu mūžu esmu jutusi gruzīnu pienu sevī,» tā M.Zālīte.

Grāmata piedzīvojusi vairākus metienus, un tās tirāža Latvijas mērogam ir gana liela. Sarunas vadītājas Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieces Liegas Piešiņas taujāta, kāds varētu būt iemesls, ka romāns joprojām ir pieprasīts, M.Zālīte pieļauj – tas tādēļ, ka slava grāmatai iet pa priekšu. 

Visu rakstu lasiet otrdienas, 1. marta, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš