Nacionālajā mākslas muzejā var iegādāties retro spēli «Tirgus Jelgavā»

2009. gada 4. decembris 08:00

3532

Nacionālajā mākslas muzejā var iegādāties retro spēli «Tirgus Jelgavā»

Mākslas izglītības centrs «Trīs krāsas» sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju izveidojis izglītojošu spēļu lietu kolekciju ar izcilā latviešu glezniecības klasiķa, Jelgavā dzimušā Johana Valtera gleznu tēliem, starp kuriem slavena ir arī vecās Jelgavas ainava «Tirgus Jelgavā».

Patlaban muzeja Baltajā zālē apskatāma izstāde «Johans Valters 1869-1932». Kolekcija tapusi, iedvesmojoties no Johana Valtera darbiem. Spēļu lietas - izglītojošu uzdevumu lapas, izkrāsojamas kartītes, lelle «Zemnieku meitene», leļļu pāris «Zemnieces», ar lavandu un viršiem pildīti smaržu spilventiņi ar Valtera gleznoto mežu motīviem un saliekamā spēle «Tirgus Jelgavā» - iepriecinās gan bērnus, gan pieaugušos, aicinās pievērst uzmanību tēliem meistara gleznās un ļaus atcerēties izstādes apmeklējumu, vēstīt mākslas izglītības centra «Trīs krāsas» mājaslapā.Projekta koncepcijas autores ir Ilze Kupča un Ilze Vītola, spēļu lietas darinājušas mākslinieces Anita Ābele, Jana Plankāja, Ausma Šmite un Baiba Vaivare.Spēļu lietas var aplūkot īpašā stendā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vestibilā un iegādāties muzeja biļešu kasē izstādes norises laikā līdz 2010.gada 10.janvārim.No 2009.gada 20.novembra līdz 2010.gada 10.janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē (K.Valdemāra ielā 10a, Rīgā) būs skatāma ievērojamā latviešu vecmeistara, glezniecības klasiķa Johana Valtera daiļradei veltīta izstāde, informē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja reklāmas un informācijas darba kuratore Nataļja Sujunšalijeva.Jaņa Rozentāla un Vilhelma Purvīša laikabiedrs, izcilais «Rūķa» paaudzes gleznotājs Johans (arī Jānis) Valters (Johann Walter, 1869–1932) 1906.gadā no dzimtās Jelgavas pārcēlās uz Vāciju, kā radošo pseidonīmu pieņemdams dubultuzvārdu «Valters-Kūravs» (Walter-Kurau). Desmit darba gadiem Drēzdenē (1906 – 1916) sekoja mūža pēdējais cēliens Berlīnē (1916/1917 – 1932). Gan izcelsme, gan liktenis mākslinieku saistīja ar vācu un latviešu tautu un kultūru.Valters ir viens no slavenās Latvijas mākslas klasiķu trijotnes, kuras talantu uzplaukums 19. – 20.gadsimta mijā pacēla Latvijas glezniecību iepriekš nepieredzētā līmenī. Tēlnieks Teodors Zaļkalns viņu tolaik raksturoja kā «smalkjūtīgāko koloristu un arī lielāko dzejnieku starp mūsu dzimtenes māksliniekiem».Valtera daiļradē izsekojama attīstība no Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā apgūta akadēmiska reālisma 19.gadsimta 90.gados līdz ekspresionisma un citu modernisma parādību traktējumam 20.gadsimta 20.gados. Ar izjustu muzikalitāti apveltītais gleznotājs gadsimtu mijā interpretēja impresionisma, jūgendstila un simbolisma pieredzi, bet vēlāk nonāca tuvu abstrakcijai, izkopdams īpatnēji bezpriekšmetisku dabas redzējumu.Kopš Valtera mantojuma pēdējā plašā pārskata 125 gadu jubilejas izstādē (1994) ievērojami bagātinājies mākslinieka darbu klāsts Latvijas muzejos un privātkolekcijās, atrasti par zudušiem uzskatīto teorētisko sacerējumu noraksti un notikuši daudzi biogrāfiski atklājumi. Apritot 140 gadiem kopš Valtera dzimšanas, izstāde Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē aicina uz tikšanos ar augstas raudzes glezniecību.Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pētniece Kristiāna Ābele sadarbībā ar izdevniecību «Neputns» sagatavojusi apjomīgu un pārsteigumiem bagātu monogrāfiju, kas no jauna atklāj noslēpumainā, iepriekš maz izzinātā Latvijas mākslas klasiķa glezniecisko veikumu un starptautisko dzīvesstāstu.

ZZ.lv ARHĪVS

Nacionālajā mākslas muzejā var iegādāties retro spēli «Tirgus Jelgavā»

Kategorijas