ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Vērs durvis jaunajiem biedrību un uzņēmēju projektiem lauku attīstībai (FOTO)

Lāsma Antoneviča
Uzņēmējdarbība

2016. gada 23. februāris 16:57

4776
Vērs durvis jaunajiem biedrību un uzņēmēju projektiem lauku attīstībai (FOTO)

«Lauku partnerība «Liel­upe», īstenojot vietējās attīstības stratēģiju, veicina vietējo iedzīvotāju iniciatīvu un iesaistīšanos uzņēmējdarbības aktivitātēs. Biedrības darbība jau no pirmsākumiem vērsta uz iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, ko raksturo tās vīzija un sauklis «Jelgavas un Ozolnieku novads – manas mājas Zemgalē!», akcentējot latvisku, sakoptu ainavu, plašas iespējas darbam un atpūtai, pievilcīgu vidi ģimenēm, pakalpojumu pieejamību un izglītības iespējas.» Tā sevi piesaka mūsu tuvējo novadu Lauku partnerība, gatava atvērt durvis jaunā plānošanas perioda (2014.–2020. g.) projektiem. Organizācijas vadītāja un lielais vilcējspēks Līga Švānberga min, ka šādi vietējos pagastos un uzņēmējdarbībā varētu īstenoties idejas teju divu miljonu eiro vērtībā.  

– Partnerības galvenais dokuments ir sabiedrības virzīta vietējās attīstības stratēģija, kurā iekļauta situācijas analīze un noteiktas prioritātes, kur virzīt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai paredzēto «Leader» finansējumu. Kā veicies ar šo stratēģiju izstrādi un aizstāvēšanu? 
Var teikt, ka stratēģija ir pašu Jelgavas un Ozolnieku novada iedzīvotāju veidots dokuments. «Leader» filozofija ir tāda, ka iniciatīva nāk «no apakšas uz augšu» jeb no vietējiem iedzīvotājiem. Tajā pašā laikā stratēģija vienmēr jālīdzsvaro ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem un ES programmas vadlīnijām. Piemēram, aizbraucot uz kādu pagastu, iedzīvotāji varētu teikt, ka viņu lielākā vajadzība ir salabots ceļš, bet noteikumi to neparedz. Šī bija jau trešā stratēģija, ko pirmo reizi aizstāvējām, piedaloties visu ministriju pārstāvjiem. Savukārt pirmā stratēģija bija vairāk kā mēģinājums – «Dzīves kvalitātes uzlabošana Jelgavas rajonā». Tad biedrību, kas arī vienīgās varēja piedalīties konkursā, projektiem bija pieejami 100 tūkstoši latu, ko arī veiksmīgi apguvām. Nākamajā periodā no 2007. līdz 2013. gadam jau tika ieviesti projekti pusotra miljona eiro vērtībā. Rēķinu, ka šajā periodā kopumā tiks ieguldīti līdz diviem miljoniem eiro.

– Ievērojamais finanšu kāpums pagājušajā plānošanas periodā bija saistīts ar uzņēmēju iesaistīšanos. Vai mūsu pusē šis process noritēja gludi? 
Iepriekšējā periodā MK noteikumi bija ļoti plaši. Tie paredzēja divas galvenās rīcības – sabiedriskās aktivitātes un konkurētspējas veicināšanu. Šī sadaļa, kas skāra uzņēmējdarbību, sākumā vispār nedarbojās, jo pirms tam bija iegājies, ka «Leader» paredzēts tikai biedrībām un sabiedriskajām aktivitātēm, ar ko bija ļoti neapmierināts zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. 2012. gadā viņš izdeva rīkojumu, ka partnerībām piešķirs naudu vien mājražotāju un lauksaimnieku projektiem. Tā kā mums ir laba sadarbība ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Jelgavas biroju, izdevās apgūt visu šo mājražotājiem un lauksaimniekiem paredzēto finansējumu. Attīstījās vairāki veiksmīgi projekti, piemēram, «Piparmētru namiņš» Vilcē, strausu novietne Glūdā, mājas vīns Zaļeniekos, augļu dārzs Ozolniekos. Uzņēmēji sarosījās arī sadaļā «Pakalpojumi». «Pārtikas amatniekiem» vien bija desmit projektu. Staļģenē tika ierīkots solārijs un kafejnīca, SIA «Kopā siltāk» iegādājās arboristu inventāru. Tiek piedāvāti vairāki tehnikas pakalpojumi, piemēram, grāvju pļaušana. Šī arī ir patiesā «Leader» būtība – veicināt ne vien sabiedriskās aktivitātes, bet arī uzņēmējdarbību.

– Kā veicās biedrībām un pašvaldībām, īstenojot sabiedrisko aktivitāšu projektus? Par ko ir vislielākais gandarījums?
Pagastos īstenots daudz sabiedrisko projektu ar nelielu finansējumu, bet lielu pievienoto vērtību – ierīkoti rotaļu laukumi, sakārtoti kultūras nami, iegādāts aprīkojums, skaņu aparatūra, skatuves iekārtojums. Iepriekšējā periodā mēs īstenojām 188 projektus, no kuriem simts iesniedza nevalstiskās organizācijas. Skatoties kopumā uz ES fondu ieguldīto finansējumu, Jelgavas un Ozolnieku novados līdzīgi kā visos Latvijas lauku apvidos, kas pēdējos gados faktiski ir balstījušies uz ES naudu, ir tik ļoti daudz izdarīts, ka, pabraucot pa pagastiem, laukos cilvēkam vispār nebūtu, par ko sūdzēties. Pagastā ir sporta halle, bērnudārzs, iespēja vakarā interesanti pavadīt brīvo laiku, piemēram, kopā gatavot ēst. Bijuši vairāki vērtīgi projekti amatniecībā. Piemēram, Tautas lietišķās mākslas studija «Staļģene» ieguva astoņas stelles. Jāsaka gan, ka iepriekš stratēģija vairāk bija vērsta uz vajadzību apmierināšanu. Arī patlaban vajadzības ir tādas, ka vienā pagastā varētu īstenot projektus divu miljonu eiro vērtībā. Tāpēc esam izstrādājuši prioritātes.


Visu rakstu lasiet otrdienas, 23. februāra, «Zemgales Ziņās»

Foto: Raitis Puriņš
Kategorijas

Kategorijas