ZZ.lv ARHĪVS

Jelgavas Zinātniskā bibliotēka vēlas mainīt nosaukumu un aicina iedzīvotājus izteikt viedokli

zz.lv

2016. gada 22. februāris 11:58

36
Jelgavas Zinātniskā bibliotēka vēlas mainīt nosaukumu un aicina iedzīvotājus izteikt viedokli

«Jelgavas Zinātniskā bibliotēka tika atvērta 1947. gadā kā Valsts zinātniskā bibliotēka ar mērķi apkalpot mākslas, kultūras, izglītības un zinātnes darbiniekus, kā arī veikt pētniecisko darbu. Pēc pirmajiem dokumentiem redzams, ka sākotnēji bijusi iecere veidot tieši zinātnisku, nevis vēl vienu tautas bibliotēku. Tomēr šis mērķis tā arī nekad netika īstenots. Mūsdienās tā ir pilsētas pašvaldības iestāde, publiska bibliotēka. Vārds «zinātniskā» saglabājies vienīgi nosaukumā, tas neatbilst bibliotēkas funkcijām un statusam. Tāpēc vēlamies atjaunot vēsturisko nosaukumu «Jelgavas pilsētas bibliotēka» vai izveidot citu, atbilstošāku,» nepieciešamību mainīt nosaukumu skaidro bibliotēkā.


Anketu par bibliotēkas turpmāko nosaukumu iespējams aizpildīt ŠEIT.


No pilsētas bibliotēkas vēstures:

1920. gada sākums Jelgavā. Pilsēta ir kara izpostīta. Laikraksti pirmajās lappusēs publicē ziņas no frontes, cilvēki meklē pazudušos radiniekus un draugus, mājās atgriežas kara laika bēgļi, pārtiku pārdod pēc kartītēm. Pilsētas kasē ir 1 miljons rubļu liels deficīts. Un tomēr pat šajos smagajos apstākļos pilsētas valde atzinusi par pietiekami nozīmīgu tādu jautājumu kā pilsētas bibliotēkas atvēršana.

Domes sēdē 23. aprīlī valde atvēl 10 000 rubļu bibliotēkas ierīkošanai un turpmāk ik mēnesi 1500 rubļu tekošiem izdevumiem.

Bibliotēkas komisija rosīgi darbojas, un jau 1920. gada 10. jūnijā pilsētas brīvlasītava un bibliotēka Zaļā ielā 12 (tagad Raiņa iela) sagaida savus pirmos lasītājus. Bibliotēka atvērta katru dienu no 4 līdz 10 vakarā, lasītāju rīcībā ir ap 500 grāmatu un 12 nosaukumu laikrakstu trijās valodās.

14. decembrī bibliotēka pārcelta uz Ezera ielu 6, pie Tirgus laukuma. 1932. gadā fondā ir 12000 grāmatu, 20 laikrakstu, 35 žurnāli. Bibliotēkā ir 1175 lasītāji un ap 18000 apmeklējumu. Bibliotēkā ir kartīšu alfabētiskais un sistemātiskais katalogs. Ik gadus pilsētas valde grāmatu iegādei atvēl ap 3000 latu.

Bibliotēkas vadītājs kopš 1925. gada bija skolotājs un grāmatu draugs Ēvalds Ļucis. Viņam bija divi palīgi, četrus gadus (1936–1941) par bibliotekāra palīgu strādājusi Elza Podnieks, vēlāk ievērojamā aktrise Elza Radziņa.

Bibliotēkas ēka nodega Otrajā pasaules karā, 1944. gadā.

Pirmā pilsētas pašvaldības bibliotēka Jelgavā dibināta 1920. gadā. Tā atradās centrā, Ezera ielā 6 (tagad Uzvaras iela), pie Tirgus laukuma, trīsstāvu ēkā, kura pēc pārbūves 1937. gadā (arhitekts Valdis Zēbauers) pilnībā tika nodota bibliotēkai.


Foto: Raitis Puriņš