Mākslas zinātniece Edvarda Šmite par «Kurzemes albumu» (FOTO)
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā no 2015. gada 18. decembra līdz 2016. gada 27. martam apskatāma izstāde «Kurzemes albums», bet aizvadītajā sestdienā, 20. februārī, albuma pētniece un teicamā stāstniece Mg. art. Edvarda Šmite interesentiem sniedza priekšlasījumu par izzināto.
Interesants ir jau pats albuma «atklāšanas» ceļš – izrādās, E.Šmite ieraudzījusi interesantus zīmējumus kādā no Rīgas antikvariātiem un, ielūkojoties tuvāk ar savu mākslas zinātnieces «ķērienu», konstatējusi, ka darbi ir savstarpēji saistīti un reiz bijuši ievietoti kādas baltvācu ģimenes piemiņas albumā. Tagad šie unikālie 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses zīmējumi ne bez mākslas zinātnieces E.Šmites aktīvas līdzdalības kļuvuši par Mūkusalas mākslas salona kolekcijas īpašumu, izpētes gaitā iegūstot pilnu nosaukumu «Kurzemes albums. Zīmēts pirms gadiem divsimt sev un draugiem par prieku».
Daļa darbu ir anonīmi, citi signēti ar monogrammām, bet daļa tikuši parakstīti vai arī tiem papildus norādīti autori, kas ir liela veiksme. Vairāku albumā ierakstīto personu ģimeņu vēsturē minēts uzvārds Groške (Groschke). Tā ir pilsoniskas izcelsmes dzimta, kas vairāk nekā gadsimtu saistīta ar Kurzemi. Līdz ar citām tradīcijām šajā dzimtā no paaudzes paaudzē pārmantota arī interese par tēlotājmākslu, kas ietvērusi gan personīgus kontaktus ar māksliniekiem, gleznu kolekcijas veidošanu un darbu pasūtīšanu, gan arī zīmētprasmes apguvi un radošo darbību amatieru līmenī. Kurzemes albuma lapas uzskatāmi rāda, ka bīdermeijera gaisotne gluži paradoksālā kārtā ietekmējusi arī sabiedrības augstāko slāņu – muižniecības un literātu – priekšstatus par ētiskām un estētiskām vērtībām.
Zīmējumi diemžēl maz saistīti ar konkrētām vietām vai
notikumiem Jelgavā un/vai Kurzemē, savukārt atšifrētās muižniecībai un baltvācu
pilsonībai piederošās personas nepieder pie Kurzemes vēsturē nozīmīgākajām.
Tomēr albums kopumā un ar to saistītās personas ļauj gūt kaut fragmentāru
priekšstatu par dzīvi baltvācu sabiedrībā un ģimenē pirms gadiem simt
piecdesmit.
Zīmējumus restaurējusi Ārija Ubarste, izstādi iekārtoja Mārīte Leimane.
Foto: Maksims Šaldajevs
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”