ZZ.lv ARHĪVS

«Dzīvojam kā uz naža asmens,» par sevi smejot teic muzikālā, radošā un draudzīgā Jelgavas 4. vidusskolas 12.a klase (FOTO)

Lāsma Antoneviča

2016. gada 12. februāris 12:14

8758
«Dzīvojam kā uz naža asmens,» par sevi smejot teic muzikālā, radošā un draudzīgā Jelgavas 4. vidusskolas 12.a klase (FOTO)

«Man ir fotogrāfija no 5. klases 1. septembra, kurā es smaidu, bet acīs ir izmisums – mana jaunā audzināmā klase sarīkojusi kautiņu ar gladiolām! Šaubījos, vai tikšu ar viņiem galā, bet nu esmu sapratusi, ka jāsāk šūt palags ar cauro vīli apkārt, lai izlaidumā būtu, kur asaras noslaucīt. Atbalstu, ka mēs esam tādi lecīgi, atšķirīgi, bet labākie. Man viņi ir īpaši – dimanta gabaliņi ar zelta maliņu, jo kopā pagūts tik daudz un reizē tik maz!» par savu sesto audzināmo 12.a klasi, ar kuru dažādās variācijās kopā būts astoņus gadus, teic Jelgavas 4. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Ilze Klāva.

Audzinātāja min vēl kādus atslēgas vārdus, kas raksturo viņas 19 «dimanta gabaliņus». «Radoši, muzikāli, sportiski, izdomas bagāti jaunieši, no kuriem vienmēr var sagaidīt kādu pārsteigumu. Viņi katru dienu dzīvo ar visu savu būtību, saprot un novērtē klasesbiedrus, kuriem spēj pateikt visu, ko domā,» turpina skolotāja.

Par to, ka tie nav pārāk stipri teikti vārdi, pārliecināmies arī mēs, kad apciemojam šo vienu no divām Jelgavas 4. vidusskolas vecākajām izlaiduma klasēm. Gaiss burtiski pulsē no dzīvesprieka, enerģijas, smiekliem un jokiem, ko izstaro jaunieši. «Esam kā viena ģimenīte, kurā gadās visādi. Reizēm reāli «besī», kas notiek. Arī strīdamies, jo mums kā jau atšķirīgām personībām ir dažādi viedokļi. Taču esam viena klase, un tas ir pats svarīgākais. Katra diena ir kā piedzīvojums, un stundu saraksts nav siena! Atsevišķi esam nopietnāki, bet, kad sanākam kopā, nekas nopietns nevar sanāk,» savējos raksturo viens no kolektīva lielākajiem iekšējiem virzītājspēkiem Miks Galvanovskis jeb Mikiņš, zvaigzne, mākslinieks un Kraukšķītis, kā viņu mēdz dēvēt klasesbiedri un skolotāji. Viņš piebilst, ka klase tāda aktīva un traka bijusi jau no sākuma. Cik gan bieži vecāki nav saukti uz skolu par salauztiem podiem un citiem nedarbiem! Ne velti radās arī Nagliņkomanda, kurā apvienojušies klases augumā mazākie un žiperīgākie puikas, kuri audzinātājai bija nemitīgi jāpieskata. «Atcerieties, kā mēs 2. klasē «sitām» divpadsmitos? Visi salec virsū, un tas bezspēcīgs,» dzirkstī jaunieši.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 12. februāra, «Zemgales Ziņās»
Foto: Raitis Puriņš