ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Par pensionāra piekaušanu apsūdzētie bijušie policisti savu vainu noliedz

Jānis Stundiņš
Citas ziņas

2009. gada 8. decembris 16:10

1299
Par pensionāra piekaušanu apsūdzētie bijušie policisti savu vainu noliedz

Šodien, 8.decembrī, Jelgavas tiesa turpināja skatīt krimināllietu, kurā par aizturēta pensionāra piekaušanu līdz nāvei apsūdzēts bijušais Jelgavas Pašvaldības policijas darbinieks Endijs Maļinovskis, bet par nolaidību - ekipāžas vecākais Vladimirs Laščenkovs. Abi apsūdzētie, šodien liecinot sēdē, mainīja savas liecības, noliedzot savu vainu. Nākamajā sēdes laikā februārī šajā lietā notiks debates.

Gan E.Maļinovskis, gan V.Laščenkovs, kas iepriekš pēc nopratināšanas policijā bija parakstījuši labprātīgu atzīšanos nodarītajā, šodien, liecinot tiesas zālē, mainīja savu liecību, atsakoties no agrākās atzīšanās, un savu vainu noliedza. Abi minēja, ka iepriekš esot atzinušies, jo Valsts policijas izmeklētājs viņus esot morāli piespiedis.Uz prokurores jautājumu, kāpēc nopratināšanu policijā apsūdzētie neapstrīdēja līdz tiesai, kaut abi bija brīvībā, apsūdzētie līdzīgi centās pamatot, ka viņi domājuši, ka viņiem neviens neticētu, ja viņi vainotu policiju, kas likusi viņiem liecināt pret sevi.Abi apsūdzētie līdzīgā veidā daļēji atzina savu vainu vien dienesta pilnvaru pārsniegšanā. Abās apsūdzības epizodēs 2007.gadā neviens neesot ticis piekauts. Bijušie policisti liecināja, ka aizturētos vīriešus pirmajā gadījumā aizveduši uz lidlauku, otrajā gadījumā - uz pļavu 6.līnijā, kur abos gadījumos tos vienkārši pametuši.Maļinovskis atzina, ka otrajā gadījumā tikai vienam no vīriešiem ar steku iesitis pa roku un pa pēcpusi, jo tas atteicies izkāpt no mašīnas. Pirmajā gadījumā steka līdzi nebija. Iereibušo vīru aizturēšanas vietās nevienam pāri nav darīts. Viņi aizvesti uz pilsētas nomali, jo nenosauca savas adreses.Apsūdzētie atzina, ka jūtas vainīgi tajā, ka iereibušos vīrus abos gadījumos veduši uz nomali, tā vietā, lai tos ievietotu atskurbtuvē. Taču izvēli neievietot atskurbtuvē abi līdzīgi motivēja ar atrunu, ka atskurbtuves dežurants it kā parasti rājoties, ka tā pārpildīta, un dusmojoties par jaunu klientu atvešanu.Iepriekšējās vaļsirdīgās atzīšanās valsts policijas darbinieki it kā esot izspieduši piedraudot, ka abiem būšot jāpaliek apcietinājumā līdz tiesai. Vēlāk, pie atkārtotas nopratināšanas, nolēmuši sākotnējās liecības nemainīt, jo domājuši, ka viņiem neticēšot. Kāpēc tikai pēc diviem gadiem, liecinot tiesā, apsūdzētie pēkšņi izdomājuši atzīt piespiešanu un noliegt sākotnējās liecības, neizmantojot iespējas apstrīdēt policijas veikto izmeklēšanu, - to abi spēja izskaidrot vien ar apjukumu un it kā savu tiesību nezināšanu.Vienu pazudušo liecinieku joprojām nav izdevies atrast arī policijas meklēšanā.Saistībā ar to, ka abi apsūdzētie noliedza savu atzīšanos un mainīja liecības, prokurore lūdza pārtraukumu pirms debatēm. Tāpēc sēdes turpinājums šajā krimināllietā nozīmēts uz 16.februāri, pulksten 10.Kā ziņots, E.Maļinovskis ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 125.panta 3.daļas un 317.panta 2.daļas - par tīša smaga miesas bojājuma izdarīšanu, kas bijis par iemeslu cietušā nāvei, kā arī dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ja tai bijušas smagas sekas. Savukārt V.Laščenkovs apsūdzēts pēc Krimināllikuma 319.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas nolaidību, ja tā dēļ iestājušās smagas sekas.Saskaņā ar apsūdzībām, 2007.gada 20.jūlijā E.Maļinovskis kopā ar ekipāžas vecāko V.Laščenkovu un praktikantu devās uz izsaukumu Uzvaras ielā, kur divi vīrieši uz soliņa lietoja alkoholu. Tur sastaptos viņi aizveda uz Jelgavas lidlauku, kur vienu no viņiem - 1937.gadā dzimušu sirmgalvi - E.Maļinovskis smagi piekāva un pameta. Cietušais mājās atgriezās tikai nākamajā rītā, bet vēlāk tika nogādāts reanimācijā, kur mira. Otrajā epizodē figurē trīs cietušie, kuri 2007.gada 28.jūlijā, būdami alkohola reibumā, aizturēti pie nakts patversmes, no kurienes nogādāti 6.līnijā, kur viņiem nodarīti miesas bojājumi.Septembrī tiesa turpināja izskatīt šo krimināllietu un nopratināja sešus lieciniekus, tostarp noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī klāt bijušo praktikantu un divas lietā par cietušajām atzītās personas - līdz nāvei piekautā vīrieša meitu un atraitni, kura pieprasījusi vairāku simtu latu kompensāciju par materiālajiem zaudējumiem, bet 20 000 latu - par morālo kaitējumu.Pēc iepriekšējās sēdes, kurā liecību sniedza Medicīniskās atskurbtuves feldšere, apsūdzība uzskatīja, ka tās piedāvātie pierādījumi jau ir pārbaudīti un aktuāls ir jautājums, vai liecības sniegs arī paši apsūdzētie. Savukārt aizstāvība norādīja, ka visus apsūdzības pierādījumus nevar uzskatīt par pārbaudītiem, jo uz vairākām tiesas sēdēm tā arī nav ieradies cietušais, kura pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības ir pretrunā ar citu cietušo tiesā sacīto. Turklāt nebija arī skaidrs, vai šī persona saņēmusi tiesas pavēsti.Pirms tam eksperte iepriekš sniegtos atzinumus uzturēja un, atbildot uz aizstāvības jautājumu, paskaidroja, ka līdz nāvei piekautajam pensionāram visi konstatētie miesas bojājumi nevarēja rasties, pašam nokrītot zemē. Pēc precizējoša apsūdzības jautājuma speciāliste atzina, ka vīrietim miesas bojājumi varēja būt nodarīti tiklab ar steku, kā ar dūri vai kāju.Neskaidrības izvērtās saistībā ar vienu no cietušajiem, kurš tiesā bija liecinājis iepriekš. Eksperte uzsvēra, ka asinsizplūdumi viņam radušies no sitieniem ar trulu priekšmetu, kas, spriežot pēc izplūdumu formas, nevarētu būt steks. Tomēr cietušais apgalvojis, ka viņu piekāvuši Pašvaldības policijas darbinieki. Aizstāvība norādīja uz iesniegtajos dokumentos teikto, ka Medicīniskajā atskurbtuvē minētajam cietušajam feldšeris nekādus miesas bojājumus nav konstatējis, lai gan, spriežot pēc slēdziena, viņam tajā laikā tādiem vajadzējis būt. Savukārt eksperte atzina, ka pilnīgi precīzi noteikt miesas bojājumu nodarīšanas laiku nav iespējams.

Kategorijas

Kategorijas