ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Liela interese par rūpnīcas «Latvijas piens» kontrolpaketes pirkšanu

LETA
Uzņēmējdarbība

2016. gada 9. februāris 23:32

428
Liela interese par rūpnīcas «Latvijas piens» kontrolpaketes pirkšanu

Patlaban ir liela interese par pārdošanai publiski izliktajām maksātnespējīgajam piensaimnieku kooperatīvam "Trikāta KS" piederošajām 53,66403% kapitāldaļām 2 740 300 eiro nominālvērtībā Jelgavas rūpnīcā "Latvijas piens", liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.Starp interesentiem ir arī ārvalstu pircēji, kuriem patlaban tiek gatavota pieprasītā informācija par "Latvijas piena" finansiālo stāvokli.

Tikmēr kooperatīva maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA atzina, ka izsludinātajā cenu aptaujā par rūpnīcas kontrolpaketi potenciālo pircēju interese ir pietiekami ievērojama.

"Potenciālos pircējus pārstāv viņu uzticības personas, ar kurām ir noslēgts konfidencialitātes līgums, līdz ar to nevaru atklāt to skaitu, taču var teikt, ka interesentu noteikti ir vairāk nekā viens. Viņi pasūta informāciju par rūpnīcas darbību, finanšu stāvokli, lai iespējami vairāk zinātu par iespējamo darījumu. Nezinu, no kurienes viņi ir," sacīja administratore.

Viņa arī apliecināja, ka 11.janvārī izsludinātā cenu aptauja par 'Latvijas piena" kontrolpaketes pirkšanu noslēgsies 15.februārī. Pēc tam potenciālie investori izvērtēs saņemto informāciju par situāciju rūpnīcā, savukārt lēmums par kapitāldaļu pārdošanu varētu tikt pieņemts tuvāko mēnešu laikā.

Tāpat Klikuča sacīja, ka patlaban ir pārdotas visas kooperatīva 22 tehnikas vienības, kas tika izliktas pārdošanai pērn novembrī. "Visa tehnika ir pārdota - vai nu par iepriekš noteikto konkrētā īpašuma cenu, vai arī augstāku cenu, ja tāda tika piedāvāta," sacīja administratore.

Kā ziņots, gatavību iegādāties "Trikātas KS" kapitāldaļas jau iepriekš izteica viens no rūpnīcas akcionāriem, graudkopības kooperatīvs "Latraps". Neminot konkrētu darījuma summu, kooperatīva vadītājs Edgars Ruža aģentūrai LETA apliecināja, ka pirkšanas piedāvājums būs spēkā.

"Trikāta KS" kopš pērnā decembra vairs neveic saimniecisko darbību, jo nav saņēmusi nevienu maksājumu no "Latvijas piena", kas kooperatīvam parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, bet gan attiecīgi tiks virzīta kooperatīva bankrota procedūra.

Jau vēstīts, ka "Trikātas KS" parādi par 2015. un 2014.gadā iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstījās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro. Līdz ar to kooperatīvam 6.augustā pasludināta maksātnespēja, jo kooperatīvs nespēja norēķināties ar biedriem par iepirkto un rūpnīcai piegādāto pienu, kas savukārt kooperatīvam ir parādā 3 036 600 eiro.

Lai dzēstu parādsaistības pret biedriem, kooperatīva vadība gatavojās pārdot rūpnīcas daļas, iepriekš aģentūrai LETA apliecināja valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs. Gatavību pirkt kontrolpaketi izteica pārējie rūpnīcas akcionāri - graudkopības kooperatīvi "Latraps" un VAKS, kuru piedāvājums ticis noraidīts neadekvātas cenas dēļ. Tikmēr kā potenciālie pircēji neoficiāli tika minēti interesenti no Skandināvijas, Lietuvas vai Ukrainas.

Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju "Trikātas KS" apgrozījums 2014.gadā bija 20,85 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,90 miljoniem iepriekšējā gadā, bet zaudējumi - 638 260 eiro salīdzinājumā ar 15 228 eiro zaudējumiem 2013.gadā.

Jau vēstīts, ka 14,79 miljonus eiro vērtā "Latvijas piena" rūpnīca darbu sāka 2012.gadā. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat "Latvijas piens" ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu - 5 027 473 eiro - 2015.gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.

Rūpnīcas finansiālās problēmas tās vadība skaidroja ar krīzes situāciju piensaimniecībā kopumā, kā arī nepārdomātu fokusēšanos uz industriālo produktu ražošanu, kam pusotra gada laikā pasaules tirgos krasi samazinājās cenas. Rūpnīca ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, patēriņa produktu jomā - 17%.

"Latvijas piena" dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse", kā arī "Piena partneri KS", apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā "Piena partneri KS" izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī "Latrapam", kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.

Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju patlaban "Latvijas piena" īpašnieki ir kooperatīvi "Trikāta KS" ar 53,66% kapitāldaļu, "Dzēse" ar 20,94% kapitāldaļu, "Latraps" ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī "VAKS" ar 5,87% kapitāldaļu.

"Latvijas piena" apgrozījums 2014.gadā bija 28,33 miljoni eiro salīdzinājumā ar 37,21 miljonu iepriekšējā gadā, bet zaudējumi sasniedza 1,26 miljonus salīdzinājumā ar 823 805 eiro peļņu 2013.gadā.


Foto: Raitis Puriņš

Kategorijas

Kategorijas