Tīreļpurvā izrādīs iestudējumu «Iešūt sapni šinelī» pēc Jāņa Akuratera piezīmēm

2009. gada 9. decembris 11:07

1773

Tīreļpurvā izrādīs iestudējumu «Iešūt sapni šinelī» pēc Jāņa Akuratera piezīmēm

10.decembrī Tīreļpurvā Ziemassvētku kauju muzejā tiks izrādīts Jāņa Akuratera muzeja teātra pulciņa iestudējums «Iešūt sapni šinelī».

Šogad, kad Latvijas Armijai tiek svinēti 90 gadi ir tapis iestudējums «Iešūt sapni šinelī», kurā ir izmanoti Jāņa Akuratera nepublicētās dienasgrāmastas fragmenti par strēlnieku cīņu laiku, informē J.Akuratera muzeja speciāliste Aija Andžāne.Jāņa Akuratera muzejā jau divus gadus darbojas jauniešu teātra pulciņš «Kolumbīne un Arlekīns». Režisore ir Dace Skadiņa. Pirmizrāde iestudējumam būs 9.decembrī Jāņa Akuratera muzejā divos seansos pulksten 12 un pulksten 15. Iestudējumā 16 jaunieši mēģinās izstāstīt, izspēlēt un paši saprast strēlnieku laiku.Tīreļpurvā Ziemassvētku kauju muzejā izrāde notiks 10.decembrī pulksten 11. Pirms izrādes būs Latvijas Kara muzeja speciālista Mārtiņa Mitenberga vadītā ekskursija Tīreļpurvā, pa kauju vietām, savukārt pēc izrādes plānota kopīga tējas dzeršana pie ugunskura.Abu dienu pasākumi tiek organizēti sadarbībā ar Latvijas Kara muzeju, un tos atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Rīgas domes Kultūras departaments.1916.gadā sāka veidoties strēlnieku bataljoni, kuros pieteicās daudzi latviešu jaunās inteliģences pārstāvji – literāti un mākslinieki, viņu vidū arī dzejnieks Jānis Akuraters. 1919. gadā latviešu strēlnieki, jau būdami jaunās Latvijas pirmās armijas rindās, apliecināja savu pārliecību par tautas brīvības, valsts un, protams, līdz ar to – arī par nacionālās kultūras nepieciešamību.Ziemassvētku kaujas, kauja Tīreļpurvā nebija vien cīņa par tautas brīvību, tā bija cīņa par ideāliem. Strēlnieku laiku atspulgi izteiksmīgi atklājas ne viena vien latviešu literāta darbos: Jāņa Akuratera, Edvarta Virzas, Kārļa Skalbes u.c.Stāstu par strēlniekiem veido ne tikai priekšmeti, kas glabājas kara muzejā, – šineļi, medaļas un ieroči, bet arī kauju dalībnieku atmiņas. Jānis Akuraters ir atstājis nozīmīgas liecības – dienasgrāmatas, piezīmes, dzeju un stāstus par laiku, ko pavadīja strēlniekos. Balstoties uz dzejnieka atstātajām atmiņām, iespējams izveidot reālu strēlnieku ikdienas retrospekciju. Skaidri un skaudri atklājas jauno cilvēku pārdzīvojumi un sajūtas, kas, ideālos sakņotas, saskārās ar patiesām kara šausmām, apraksta A.Andžāne.Ņemot par pamatu Jāņa Akuratera tekstus, muzeja teātra pulciņa «Kolumbīne un Arlekīns» dalībnieki kopā ar režisori Daci Skadiņu ir izveidojuši literāri dramatisku iestudējumu «Iešūt sapni šinelī», kurā sešpadsmit jauni cilvēki mēģinās izstāstīt, izspēlēt un paši saprast strēlnieku laiku.Kā šodienas jaunietis uztver strēlnieku leģendu un 1919. gada notikumus,vai spēj droši pateikt, ka arī viņš ietu un cīnītos, ja būtu tāda nepieciešamība? Jauniešu uzburtā vīzija ir kā mozaīka, kur kopā izskanēs – dzeja, proza un atmiņas. Iemirdzēsies dzejniekam Jānim Akurateram piešķirtā strēlnieku nozīmīte un sāksies stāsti par strēlnieku kaujām, sapņiem un ikdienu.

ZZ.lv ARHĪVS

Tīreļpurvā izrādīs iestudējumu «Iešūt sapni šinelī» pēc Jāņa Akuratera piezīmēm

Kategorijas