Saruna ar Māri Grīnbergu. Fotoizstādes atklāšana Sv.Trīsvienības baznīcas tornī 5. februārī

2016. gada 4. februāris 15:06

171

Saruna ar Māri Grīnbergu. Fotoizstādes atklāšana Sv.Trīsvienības baznīcas tornī 5. februārī

Māra Grīnberga «Parīzieši» no šodienas viesojas Jelgavā. Fotoizstādes atklāšana Sv.Trīsvienības baznīcas tornī 5. februārī pulksten 18.

-– Par spīti aizņemtībai dizainā, esat atvēris savu fotostudiju. Tā ir profesionāla, radoša vai varbūt mūsu laikos tīri komerciāla nepieciešamība?

Studija nav atvērta tādā klasiskā izpratnē. Tā ir profesionāli aprīkota telpa, kurā pārsvarā tiek radītas reklāmas un arī kāds nieks radošu projektu. Mākslinieka domāšana atšķiras no fotoamatiera – nekad nebildēju «pabildēšanas» pēc. Tikai konkrētus projektus, kur jāsasniedz skaidrs mērķis. Pat plikas meitenes uz dullo nebildēju. Bildēju, bet tad «piešuju» konceptu – viena sesija bija kā atbalsts «Rozā lentīšu» mamogrāfijas bezmaksas izmeklējumu reklamēšanas akcijai. Bildes pēc izstādes «Galerijā Centrs» glaunā «Romas» hoteļa izsolē nosolīja un aizveda uz Austrāliju – cīņai pret krūts vēzi tika daži simti eiro, bet, pat ja tikai viena dāma reklāmas iespaidā aizdomājās un nenokavēja diagnozi, to nekādi eiro neatsver.

– Kāpēc fotoizstādei «bildes» apakšvirsraksts ir «Parīzieši»?

Tur viņi vienkārši ir... Absolūti piekrītu uzskatam, ka tad, kad bildes ir pie sienas, mākslinieka darbs ir beidzies, vārdi ir lieki un viss skatītāja ziņā... Bet ja nu jāsaka, tad Parīze ir pēdējo pārsimts gadu rietumu kultūras karaliene ar ļoti lielu atrāvienu – vieta, kur māksla, mode, citas kultūras jomas «savilkušās» tik iespaidīgā brendā, ka tas atstāj vizuālu iespaidu uz kapitālu. Un tādā pakāpē, ka sekas redzam ne tikai centra arhitektūrā, bet arī cilvēkos – parīziešos. Pat neatkarīgi no tā, kā viņi jūtas, steidzas, priecājas vai ir aizdomājušies. Jāatzīstas, ka mani vairāk interesē attēla uzbūve, ne informācija, kas redzama manā bildē. Tas, kas interesē, ir «stīvēšanās» ar fotogrāfiju kā ar ļoti nabadzīgu formātu – fotogrāfija neļauj normāli veidot kompozīciju (izņemot, protams, reklāmas foto), nākas caur objektīvu atrast proporcionālas bildes lielās detaļas un nogaidīt, kamēr kadrā precīzi savas vietas ieņem mazās (piemēram, kustīgie parīzieši).

Parīzē nācies pabūt vairākas reizes 20 gadu garumā, visilgāko laika posmu saistot ar profesionālo darbību. Doma bildēt parīziešus tādā «plikā» veidā nav bijusi – viņi bildē iekļuva kā kompozīcijas, kuras uzdevums nodot skatītājam Parīzes noskaņu, sastāvdaļa.

Pilnu interviju ar metāldizaineru un fotogrāfu Māri Grīnbergu lasiet 4.februāra laikrakstā «Zemgales Ziņas».

ZZ.lv ARHĪVS

Saruna ar Māri Grīnbergu. Fotoizstādes atklāšana Sv.Trīsvienības baznīcas tornī 5. februārī

Kategorijas