Kultūras iestāžu vadītāji sūkstās par pieredzes apmaiņas trūkumu

2012. gada 1. novembris 17:48

665

Kultūras iestāžu vadītāji sūkstās par pieredzes apmaiņas trūkumu

Dažādu kultūras iestāžu vadītāji un pārstāvji uzskata, ka starp kultūras centriem trūkst pieredzes apmaiņas.

Kā šodien Rīgā notiekošajā kultūras forumā «Kultūras centrs radošā Latvijā» pauda Jelgavas Domes deputāts un pašvaldības aģentūras «Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics, agrāk ir notikuši pieredzes apmaiņas braucieni uz tuvākiem vai tālākiem kultūras namiem, kur, izrunājoties ar kolēģiem, varēja rast ne tikai labas idejas, bet arī izzināt, kā kolēģi risina problēmas.«Šādas pieredzes apmaiņas ar kolēģiem palīdz pašiem attīstīties un tas virza kultūras procesus pareizajā virzienā,» akcentēja Buškevics.Tam, ka trūkst pieredzes apmaiņa starp kolēģiem dažādos reģionos, piekrīt VEF Kultūras pils direktore Ženija Katkovska. Viņa skaidroja, ka, dodoties ārpus Rīgas, ar prieku vēro, cik veiksmīgi tiek izlietotas Eiropas naudas, kultūras iestāžu uzlabošanā.Forumā notikušajā diskusijā dalībnieki secināja, ka saistībā ar kultūras centriem, tautas un kultūras namiem ir pašvaldības, kur problēmas ir līdzīgas, bet ir arī tādas lietas, kur problēmas atšķiras.Zemgales plānošanas reģiona Kultūras attīstības speciāliste Ilva Kalnāja skaidroja, ka pašvaldības ir ļoti dažādas. Piemēram, Zemgalē ir divas lielas pašvaldības, kas spēj priecēt ar dažādiem vērienīgiem pasākumiem. Jelgava ne tikai pilsētniekus, bet arī pilsētas viesus priecē gan ar smilšu skulptūru, gan ar ledus skulptūru festivāliem, savukārt Jēkabpils spēj nodrošināt profesionālās mākslas piedāvājumu.«Mazajās pašvaldībās ir citādi. To, kāds nākotnē izskatīsies kultūras centrs, katrai pašvaldībai ir jādomā uz vietas. Katrai pašvaldībai ir jādomā, kas ir nepieciešams viņu cilvēkiem un ko kultūras centrs viņiem var piedāvāt. Iespējams, ka mazajās pašvaldībās ir nepieciešams veidot multifunkcionālus centrus, kas nodrošinātu gan amatiermākslas kolektīvu, gan sporta un izglītības aktivitātes,» klāstīja Kalnāja.Preiļu Kultūras centra vadītājs Guntis Skrimblis vēstīja, ka svarīgākā lieta ir, lai visos līmeņos pašvaldībā un kultūras centrā būtu ieinteresētība un vēlme strādāt. Preiļu Kultūras centram, kas darbojas jau desmit gadus, mērķis un stratēģija ir līdzīgs kā pārējiem kultūras centriem Latvijā.«Lai cilvēki nāktu uz kultūras centru, ir jābūt sakārtotai videi, līdz ar to visa pamatā ir infrastruktūra. Pateicoties Preiļu pašvaldībai, mūsu kultūras centram nav tā sliktākā situācija, bet tajā pašā laikā ir vietas, kur šī infrastruktūra nav sakārtota, tādēļ domāju, ka šis jautājums būtu jārisina valstiskā līmenī. Domāju, ka ne tikai pašvaldībām ir jānes tas slogs, ieguldot līdzekļus infrastruktūras uzlabošanā, bet arī valstij ar ieguldījumiem jāatbalsta kultūras centri un tautas nami,» uzskata Skrimblis.Savukārt Mazsalacas Kultūras centra vadītāja un nevalstisko organizāciju pārstāve Dace Jurka skaidroja, ka pamatproblēma ir jaunu, gudru un darboties gribošu kadru trūkums. Tam piekrita arī citi kultūras centru vadītāji. Diskusijas laikā atklājās, ka pie kultūras darbiniekiem vēršas studenti, taujājot pēc prakses vietām, taču bieži mēdz būt gadījumi, kad uz praksi tā arī neierodas, bet novērtējumu vēlas saņemt.Apgalvojumam, ka visi jaunie studenti ir bezatbildīgi, nepiekrīt Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde, jo viņasprāt tik pat daudz, cik ir bezatbildīgu studentu, ir arī tādi, kuri ir entuziasma pilni strādāt kultūras jomā.«Viena vaina ir mūsos pašos, nespējot ieinteresēt šos jaunos cilvēkus mūsu darbā. Savukārt otra problēma, neapšaubāmi, ir atalgojuma jautājums. Visi zina, ka kultūras darbinieki nav vislabāk atalgotais darbs. Mūsdienu jaunieši ir auguši jaunā gadsimtā un viņiem ir citas vērtības, tādēļ ir jāspēj panākt, ka kultūras darbinieks ir tikpat nozīmīgs, cik jurists,» norādīja Melbārde.Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) vēstīja, ka Baltijā un Skandināvijā ir līdzīgas problēmas, jo tiek uzskatīts, ka kultūra ir nozare, kas tikai tērē. Viņa akcentēja, ka sabiedrībā ir jāmaina domāšana par to, ka kultūra ir ne tikai nozare, kurai vajadzīga nauda, bet tā ir nozare, kas spēj pelnīt.«Tas, kas mūs atšķir no cittautiešiem, ir mūsu identitāte. Ja mēs satiekam kādu cilvēku no Ķīnas, tad mums ir vienāda matemātika, ķīmija un citas zinības, bet vienīgā atšķirība ir identitāte. Satiktais cilvēks varbūt būs lasījis Konfūciju, bet mēs esam lasījuši Raini un Imantu Ziedoni. Kad sāksim rādīt to, ko mēs no kultūras dodam, tad uz mums arī sāks citādi skatīties,» sacīja ministre.

ZZ.lv ARHĪVS

Kultūras iestāžu vadītāji sūkstās par pieredzes apmaiņas trūkumu

Kategorijas