Māris Subačs: Kā uzzīmēt vīraka netveramo smaržu

2016. gada 27. janvāris 23:48

341

Māris Subačs: Kā uzzīmēt vīraka netveramo smaržu

«Šajā kompānijā mani vienkārši vienreiz uzaicināja. Kam īsti pieder tā ideja, īsti nemaz nezinu. Mākslas akadēmijā, cik saprotu, meitenes mācījušās kopā, tāpēc es, akadēmiju pabeidzis jau 1988. gadā, viņām esmu onkulis,» tā par savu iekļaušanos mākslinieku radošajā apvienībā «Kokons» pirms Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā nu jau gandrīz nedēļu skatāmās izstādes «Klusie ūdeņi» stāsta plakātists un grāmatu ilustrators Māris Subačs.

– Lielāko ievērību laikam gan esat guvis kā zīmējumu autors sadarbībā ar teologu Juri Rubeni tapušajām grāmatām. Vai kā pārsvarā filozofisko un garīgo tekstu ilustrētājs un līdzautors nesaskatāt kādu pretrunu ar līdzdalību «Kokonā»?

Gluži otrādi, esmu priecīgs piedalīties dažādās mākslinieku grupās. Viens no iemesliem ir tīri pragmatisks – cenšos regulāri strādāt, tāpēc zīmējumi mājās top katru dienu. (Kādi pieci vai seši, ja nu galīgi nav garastāvokļa un attiecīgās noskaņas, tad vismaz viens.) Tā nu tie krājas kaudzē, tāpēc esmu tikai priecīgs, ja tos kāds var apskatīt. Un līdzdalība izstādēs ir viena no šādām iespējām.

Otrkārt, «Kokons» vismaz līdzšinējā darbībā parādījis, ka necenšas izolēties no reliģiskas lietu un parādību uztveres, neuzsverot savu piederību kādai konfesijai un arī īpaši skaļi nedeklarējot savu kristietisko pasaules uztveri, nu gluži kā tādi «klusie ūdeņi».

– Bez skaļi afišētas reliģisko dogmu manifestācijas bieži vien iespējams panākt daudz vairāk. Neslēpšu, ka oficiāli noformēju savas attiecības ar baznīcu, galvenokārt pateicoties Jura Rubeņa un Māra Subača grāmatai «Dievs ir tepat», kurā arī tagad bieži vien ieskatos šaubu brīžos, varbūt tādējādi pat grēkojot pret Bībeli.

Es kristījos pie Jura 1994. gadā Rīgas Lutera baznīcā Torņakalnā. Tā iegāju kristietībā, jo pirms tam biju budists – atrados sev pieņemamas filozofiskas sistēmas meklējumos.

Budisms kā sistēma mani uzrunāja, kad biju Indijā. Galvenā atšķirība starp un budismu un kristietību, vismaz manā personiskajā domāšanā, ir tāda, ka budisms atzīst to, ko vari ar savu prātu izdarīt pats. Kristietības pieredze savukārt akcentē Dieva gara darbību dvēselē. Man kā profesionālam māksliniekam gribējās uzzīmēt šo Dieva garu, jo tas nav kāds balodis vai svece, kā to bieži vien mēdz attēlot. Tas ir kā vīraks baznīcā, netverama smarža, gaiss.

Vienmēr esmu mocījies ar problēmu, kā var uzzīmēt tādu netveramu Dieva tuvību. Ja kādam mani zīmējumi palīdzējuši atrast ceļu uz baznīcu, varu justies tikai dziļi gandarīts, tātad man kaut daļēji izdevies šo Dieva klātbūtni parādīt.

Sadarbībā ar Juri Rubeni tapušas vairākas grāmatas un pat izveidojies savs stils, no kura vairs īsti netieku vaļā, kaut brīžiem pat to vēlētos.

Visu interviju lasiet ceturtdienas, 28.janvāra, «Zemgales Ziņās». Foto: Maksims Šaldajevs

ZZ.lv ARHĪVS

Māris Subačs: Kā uzzīmēt vīraka netveramo smaržu

Kategorijas