ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un visiem, kuri satraukti par Latvijas nākotni

zz.lv
Lietotāju raksti

2016. gada 22. janvāris 13:15

1043
Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un visiem, kuri satraukti par Latvijas nākotni

Mēs, jelgavnieki, 1991.gada barikāžu dalībnieki un agrākie tautfrontieši, aicinām ar jaunu sparu veicināt Latvijas valsts attīstību, kas līdzšinējos atjaunotās neatkarības gados nav bijusi pietiekama. 

Neatkarības laikā Latvijas valsts ir pazaudējusi apmēram vienu trešdaļu darbspējīgāko iedzīvotāju. Tas ir vairāk nekā divos karos kopā. 

Nācija noveco, tukšojas lauku skolas un baznīcas.

Ekonomikas izaugsme, kas ir ap diviem procentiem gadā, nav pietiekoša, lai strauji tuvotos vidējam ekonomikas līmenim Eiropas Savienībā. Lielā mērā šie divi pieauguma procenti ir tikai ES atbalsta rezultāts. Esam ar zemāko kopproduktu uz vienu iedzīvotāju. Palielinās atpalicība ekonomikas attīstībā arī no ziemeļu un dienvidu kaimiņiem. 

Mazinās «sabiedrības sargsuņa» – laikrakstu – ietekme uz politiskajiem procesiem. Līdz ar to arī mazinās cilvēku kopības sajūta, sociālā aizsardzība, viedokļu dažādība un kvalitatīvas informācijas aprite.    

Nav pieļaujams, ka prezidentam nav iespējams atrast premjeru partiju iekšējo intrigu dēļ.

Valstī ir liels bezdarbs, sevišķi Latgalē. Tajā pašā laikā trūkst kvalificētu darbinieku un jo sevišķi uzņēmēju.

Milzīga disproporcija attīstībā starp Rīgu un citām Latvijas pilsētām, it sevišķi Rēzekni un Daugavpili. Reģionālās politikas kļūdu dēļ Rīgā un tās apkārtnē dzīvo un uz darbu brauc divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju. Jau ilgāku laiku, piemēram, Daugavpils novadā vairāk nekā četrkārtīgi mirušo skaits pārsniedz dzimušos.

Valsts un tās iedzīvotāji cieš milzīgus zaudējumus no desmitiem kilometru garām auto kolonnām un vilcienu sastāviem ceļā uz darbu Rīgā un tad atpakaļ uz mājām mazpilsētā vai laukos. Tiek ieguldīti miljoni ceļu paplašināšanā, tiltu un pārvadu būvē, kas varēja būt novirzīti nozīmīgākiem projektiem.

Kā atdosim lielo ārējo parādu, ja strādājošo un nodokļu maksātāju paliek arvien mazāk? Nākamajā ES plānošanas periodā, kas sāksies 2021.gadā, var samazināties arī ES atbalsts.

Ievērojama daļa valsts iedzīvotāju ir cietuši lielus zaudējumus banku krahos. Arī valsts zaudējusi milzu summas galvotajos kredītos, kurus ir saņēmušas bankas un lieli uzņēmumi. Valsts iestādes nav izvērtējušas un kontrolējušas daudzu kredītu izlietojumu un lietderību.

Izlaupošā valsts īpašuma privatizācijas un pēc tam sekojošās politikas rezultātā sabiedrībā ir mazs turīgais vidusslānis, toties milzīgs pabalstu prasītāju skaits. Nožēlojamā stāvoklī ir gandrīz pusmiljons pensionāru, visvairāk trūcīgo ir starp tiem, kuri pensionējās 90.-tajos gados. Augstais valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu pieejamības slieksnis, garās rindas uz izmeklējumiem, kā arī augstās zāļu cenas padara šo veco ļaužu dzīvi sevišķi grūtu. Līdzekļu trūkums apgrūtina dzīvi daudzbērnu ģimenēm.

Valstī joprojām ik liela mēroga korupcija, par ko liecina vien ziņas medijos. Taču šo noziegumu izmeklēšana ir gausa. Apkarošanas pasākumi neefektīvi. 

Atbildības un redzējuma trūkums bija valdošām partijām, to deputātiem, ieceltiem ministriem, premjeriem un pat prezidentiem. Ilgus gadus atbildīgiem politiķiem nebija pienācīgas vēlmes lietu sakārtošanā. Veikt nepieciešamās reformas. Bieži mainoties valdībām, valsts ir bez īstas vadības un prasīgas, stingras nostājas Eiropas Savienībā.

Pie šīm Latvijas neveiksmēm ir vainojama pēdējo gadu politiskā sistēma. Augstu amatpersonu politiskā atbildība beidzās ar pārsēšanos augsta ranga valdēs,  padomēs un monopoluzņēmumos.

Cienījamo Prezident! Mēs, barikāžu dalībnieki, tautfrontieši, ticam, ka Latvija augs un zels tā pārvarēsim visas neveiksmes un grūtības. Valstī ar visas tautas atbalstu jāsāk veikt politiskās reformas, kuras vērstas uz mūsu Satversmes uzlabošanu, tautas vēlētu prezidenta pilnvaru un atbildības palielināšanu, vēlēšanu likuma pārstrādāšanu. Tautai būtu lielāka izvēle vēlēšanās. Augtu to aktivitāte. 

Ierosinām samazināt deputātu skaitu proporcionāli iedzīvotāju skaita samazinājumam un puse deputātu tiktu ievēlēti no reģioniem ārpus partiju sarakstiem. Paredzēt arī gan Saeimas, gan pašvaldību deputātu atsaukšanu.

Pārstrādāt partiju veidošanas likumu. Radīt apstākļus, kas veicinātu  lielu partiju veidošanos, kurās mazinātos nacionālais noslāņojums un naudas ietekme. Lai Latvijā veidotos lielas, tautu un lielākas tautas daļas  aptverošas partijas.

Jāveicina jauni likumi tieslietu sistēmas pilnveidošanā. Paredzēt stingrāku korupcijas apkarošanu gan lielās, gan mazās lietās.

Steidzamības kārtā jāpieņem likums par reemigrāciju, kas veicinātu tautiešu atgriešanos dzimtenē. Latvijai ir vajadzīgi augsti kvalificēti, ārzemju pieredzi apguvuši speciālisti uzņēmējdarbībā, ekonomikā, zinātnē, izglītībā un jo sevišķi valsts pārvaldē.

Jāpieņem likums par demogrāfiju, kas sevišķi veicinātu dzimstību. Vajadzētu pasludināt, ka Latvijas simtgadei veltītā lielākā balva ir jaundzimušie vai pieņemtie bērni dzimtās un ģimenēs. 

Celt godā un cieņā uzņēmējus – darba devējus, nodokļu maksātājus. Piesaistīt Eiropas Savienības, ASV un citu valstu investīcijas lieliem tautsaimniecību stimulējošiem projektiem.  

Latvijas noguldītāju miljardus novirzīt tautsaimniecībai svarīgu objektu finansēšanai, kā to darīja pirmskara Latvijā. Aicinām investorus atgriezties pie celulozes un papīra ražošanas projekta. 

Veicināt visas Latvijas tautas atbalstu, ja tiks rosināts no neatkarīgās Ukrainas un Baltkrievijas, citām Melnās jūras valstīm, no mūsu kaimiņiem, no skandināviem Eiropas mēroga megaprojekts par Daugavas un Dņepras savienošanu. Tas būtu visīsākais un vairākkārt lētākais (salīdzinot ar dzelzceļu un autoceļu) ceļš starp Baltijas un Melno jūru. Cik lieliski izskatās kuģīši Donavā un Reinā! Tādi varētu būt arī Daugavā, protams, saglabājot Daugavas loku skaistumu. «Latvenergo» varētu virzīt projektu par vēl vienas spēkstacijas celtniecību uz Daugavas.

Sakarā ar augsto bezdarbu un zemāku ekonomikas izaugsmi atbalstīt Latgali, kas ir svarīgi arī no valsts drošības aspekta. Izveidot Latgales ekonomisko zonu uz daudz labākiem ekonomiskiem stimuliem. Bagātā Ventspils varētu kādu investīciju projektu īstenot Latgalē, kurai nav savas «trubas», jūras krasta un ostas.

Visas Latvijas tautas vienotības stiprināšanai ar Saeimā pieņemtu likumu iznīcināt sadedzinot provokatīvos «čekas maisus». Šie maisi nedrīkst tikt izmantoti savtīgu politisku mērķu sasniegšanai. Izprasīt no Krievijas vēsturnieku izpētei patiesos padomju laika Valsts Drošības komitejas un citu slepeno un represīvo organizāciju dokumentus.

Ir laiks, kad mēs, latvieši nācijas izlīguma un saticības vārdā pasniegtu roku viens otram. Pirmie pastieptu miera un izlīguma roku krieviem un cittautiešiem. Šī Latvijas tautas daļa dzīvoja, dzīvo un  dzīvos kopā ar mums Latvijā. Ja visi mēs esam kristieši, tad piedošana un mīlestība ir mūsu morāles pamats.

Mēs būsim stipri pret pasaules izaicinājumiem. 

Aicinām atjaunot Barikāžu zīmes piešķiršanu, jo simti un tūkstoši Latvijas patriotu šo atzinības zīmi nav saņēmuši. Šī zīme visvairāk vajadzīga mūsu mazbērniem, nākamiem Latvijas patriotiem, tos iedvesmojot pozitīvu pārmaiņu veicināšanā.

Aicinām jauno, radošo un saimniecisko inteliģenci kopā ar vecākās paaudzes patriotiem organizēties spējīgākai rīcībai pozitīvām pārmaiņām Latvijā!

Aicinām Latvijas kultūras darbiniekus veicināt pārmaiņas Latvijā ar kultūras un mākslas spēku. kļūt par Latvijas tautas jaunā laika Vaclavu Havelu!

Lai mēs visi sekotu mūsu valsts pirmā izveidotāja Jāņa Čakstes dižajiem novēlējumiem, kuri iekalti pieminekļa akmenī Jelgavā: «Latvijas valsts izaugusi no latviešu tautas vienprātības, tā ir palikusi stipra caur latviešu tautas vienprātību un paliks un zels tālāk».

Lai mūs visus iedvesmo mūsu dižgara Jāņa Raiņa teiktais: «Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs, tas nenāks, ja ļaudis to nevedīs». Dievs, sargi Latviju!

Vēstuli parakstījuši: Jāzeps Kivlenieks, uzņēmējs; Agris Celms, Jelgavas 4. vidusskolas direktors, diriģents; Kaspars Vārtukapteinis, LLU prorektors, profesors; Dzintra Zimaiša, kultūras darbiniece; Pēteris Miļūns, pensionārs, Ukrainas atbalsta biedrības vadītājs; Stepons Jonkus, uzņēmējs; Roberts Vilcāns, uzņēmējs; Māra Ažīte, sociālā dienesta darbiniece; Boļeslavs Matusevičs, pensionārs, LLU Tautas frontes dibinātājs; Jānis Oļģerts Melnis, Zemessardzes 52. kājnieku bataljona veterānu rotas komandieris; Alberts Suveizda, inženieris; Dainis Gedrovics, uzņēmējs; Edgars Zass, inženieris, pensionārs; Jānis Lasmanis, inženieris; Andris Zvejnieks, mehāniķis; Valdis Ceplis, zemesargu rotas komandieris; Ingus Leilands, pedagogs, diriģents; Andris Gailis,uzņēmējs; Jānis Anspoks, uzņēmējs; Gaitis Grūtups, laikraksta «Zemgales Ziņas» žurnālists.


Foto: Raitis Puriņš

Kategorijas

Kategorijas