Ierīce bērna rokās – palīgs vai drauds?

2016. gada 21. janvāris 22:09

376

Mūsdienu tehnoloģijas ir neatņemama dzīves sastāvdaļa kā vecākiem, tā arī viņu atvasēm. Valda Rozentālberga ir acu ārste ar vairāku gadu desmitu pieredzi darbā bērnu poliklīnikā. Ārste uzsver, ka mūsdienās dati ir ļoti pretrunīgi un bieži vien pētījumu rezultāti ļoti atšķiras no tā, ko novēro praksē.

«Nāk ļoti daudz bērnu, kuriem ir tuvredzība. Viņi mājās ilgi sēž pie datora, televizora un to arī neslēpj. Runājot par pētījumiem – brošūrā «Fakti un mīti par acīm» paskaidrots, ka bērns bez acu noguruma spēj labāk fokusēt skatu uz tuviem priekšmetiem. Atšķirībā no pieaugušajiem bērniem bieži attīstās pieradums turēt priekšmetus tuvu acīm vai sēdēt ļoti tuvu televizoram. Nav pierādīts, ka tas kaitētu acīm, un šis pieradums izzūd, kļūstot vecākam. Šāda informācija atrodama Latvijas Amerikas acu centra brošūrās, ko dala pacientiem. Šis ir vienīgais slēdziens no tiem, ko esmu lasījusi, kurā teikts, ka ierīces acīm nekaitē. No savas ilggadējās prakses secinu, ka kaitē gan un veicina tuvredzības attīstību. Es ieteiktu vecākiem, kuri pamana, ka bērns, skatoties televizoru un lasot, miedz acis vai liec galvu tuvu grāmatai, doties uz pārbaudi. Pacientus, kuriem novēroju tuvredzību, mudinu atteikties no datorspēlēm vai spēlēm telefonā,» stāsta V.Rozentālberga.

Redze nav vienīgā, kas jau pirmsskolas vecuma bērniem pasliktinās moderno tehnoloģiju dēļ. Pirmsskolas izglītības pedagoģe Sintija Korņijenko novērojusi arī citus traucējumus.

«Pirmsskolas vecumā ir nopietnas problēmas ar stāju. Iemesls ir bieža telefona vai planšetes lietošana. Otra lieta ir agresivitāte, kas gan vairāk raksturīgi puišiem. Nākamā problēma ir koncentrēšanās spēju zudums. Piemēram, tie bērni, kuri mājās daudz laika pavada ar datoru un telefonu, grupiņā nespēj atrast nodarbošanos, viņu fantāzija ir mazāk attīstīta. Lai bērni man veltītu uzmanību vismaz pusstundu, kā audzinātājai man jāizdomā kaut kas līdzīgs cirkam ar specefektiem,» atklāj S.Korņijenko.

Kineziologs jeb kustību ārsts Visvaldis Bebrišs skaidro, ka spriedze, kas rodas muskuļos, ietekmē ne tikai sprandu vai konkrētu muguras daļu – cieš viss organisms. «Spriedze un problēmas rodas, ja ilgstoši atrodamies vienā pozīcijā. Skatoties televizoru vai šķībi sēžot datorkrēslā, pat pēdas, ausis, acis un kakls var sākt sāpēt. Muguras muskuļi var saspiest acu muskuļus, kas savukārt veicina redzes pasliktināšanos, bērns sāk sliktāk mācīties, kļūst neuzmanīgs. Jaunākie pētījumi pierāda to, ka muguras muskuļi ievijas galvā līdz pat matiem, un saņemta pat Nobela prēmija par šo tēmu. Mans ieteikums ir izvairīties no ilgas sēdēšanas, tas ir daudz labāk nekā nākotnē maksāt ārstiem,» brīdina V.Bebrišs.

Brīdinājumus izsaka arī sertificēta pediatre Ingrīda Budrēvica. Ārste šo tēmu uzskata par īpaši aktuālu tiem bērniem, kuru valoda vēl nav izveidojusies. «Kamēr mazais nerunā, vecākiem nevajadzētu viņam dot šādas ierīces. Bērns iemācās skatīties bildes, bet mazāk cenšas runāt,» skaidro I.Budrēvica.

Visu rakstu lasiet piektienas «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš

ZZ.lv ARHĪVS

Ierīce bērna rokās – palīgs vai drauds?

Kategorijas