Iepazīst daļu zaudētās Jelgavas (ar foto)

2009. gada 16. decembris 08:00

1860

Iepazīst daļu zaudētās Jelgavas (ar foto)

15.decembrī Jelgavas Sabiedrības integrācijas biroja zālē, iesākot Ebreju kultūras nedēļu, atklāja izstādi «Ebreju kultūras mantojums – Jelgavas sinagogas». Retu vēstures liecību izstādi apkopojis Rīgas Ebreju kopienas muzeja «Ebreji Latvijā» kolektīvs.

Izstādi atklāja muzeja «Ebreji Latvijā» direktors Iļja Ļenskis, kurš ir ir Rīgas ebreju mazdēls, kuri bēga no nacistu iebrukuma 1941.gadā. Izstādes atklāšanā piedalījās un Jelgavas Ebreju kopienu sveica arī Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis un Jelgavas Sabiedrības integrācijas biroja vadītāja Rita Vectirāne.Izstādē izmantoti materiāli no Latvijas Valsts Vēstures arhīva fondiem, Baltijas Centrālās bibliotēkas fondiem, Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājuma, Menahema Barkahana privātkolekcijas, Vladimira Ļihodedova privātkolekcijas.I.Ļenskis klātesošos informēja, ka, meklējot informāciju par ebrejiem Latvijā, viņš uzdūries apjomīgiem baltvācu muižniecības arhīviem Vācijā, kur plaši, tai skaitā ar fotomateriāliem, dokumentēta gan Kurzemes hercogiste, gan Jelgavas pilsēta.Izstādes atklāšanā sastaptais vēsturnieks Andris Tomašūns, kurš klātesošos informēja par iespējām atpazīt vēsturiskās vietas tagadējā Jelgavā, «Ziņām» komentēja, ka šie Vācijas arhīvi, iespējams, ir īsta bagātība un varot atklāt daudz vairāk par Jelgavas pagātni, taču viņš izteica nožēlu par pieticīgo finansējumu Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam, kurš nespēj iegādāties kopijas šīm daudzajām vēstures liecībām.Savas veiktās izpētes gaitā I.Ļenskis uzgājis netiešas norādes, ka ebreju kopiena Jelgavā, iespējams, veidojusies ap 1710.gadu. No 17.gadsimta beigām, kad ebrejiem tika atļauts dzīvot Jelgavā, tie kļuva par neatņemamu pilsētas daudznacionālās vides sastāvdaļu. Tomēr bija jāpaiet gandrīz gadsimtam, kamēr ebrejiem parādījās iespēja uzcelt pirmo dievnamu – lielā mērā tas bija saistīts ar visai biežiem ebreju izraidīšanām no pilsētas, un kopienas ierobežotām materiālām iespējām. Šajā periodā ebreji lūgšanām pulcējās privātpersonu īrētās telpās. Situācija mainījās ar pret ebrejiem liberāli noskaņotā hercoga Pētera kāpšanu Kurzemes tronī, un no viņa valdīšanas laikiem Jelgavas daudzu konfesiju dievnamu skaitu papildināja arī ebreju sinagogas.Pirmo sinagogu 1784.gadā par saviem līdzekļiem uzcēla bagātais tirgotājs, hercoga Pētera finansists, viens no Jelgavas ebreju kopienas līderiem Kalmans Borkums. Tā atradās Dīķa (Sudraba Edžus) ielā 1, blakus tai tika izbūvēta māja dievkalpojuma vadītājam (kantoram) un rituālais baseins (mikve). 1864.gadā sinagogu pārbūvēja par naudu, ko ziedoja bagātais uzņēmējs Zāmuels Frīdlibs, un tā ieguva Frīdliba sinagogas nosaukumu. Šī sinagoga skaitījās visaristokrātiskākā un visprestižākā Jelgavā.Dažus gadus pēc pirmās sinagogas parādījās arī otrā, kas atradās Ūdens ielas un Jāņa Čakstes bulvāra stūrī. Šī sinagoga vispirms tika dēvēta par «Bikkur-Holim lūgšanas namu», pēc slimnieku aizgādības biedrības, kas to uzturēja, bet vēlāk ieguva Lielās sinagogas nosaukumu. Vairākas reizes tā tika pārbūvēta, bet 19.gadsimta 60.gados, kad tika izpirkts gruntsgabals zem sinagogas, tās draudzei tajā pašā vietā tika uzbūvēta jaunā ēka pēc ievērojamā arhitekta Oto Dīces projekta.Ēkas modernais izskats izraisīja daudz strīdu ebreju kopienā; tāpat nepierasta bija kora piedalīšanās dievkalpojumos. 1877.gadā blakus sinagogai pēc Oskara Bāra projekta tika izbūvēts vēl viens lūgšanas nams, kura zaļais kupols kļuva par vienu no Driksas krastmalas panorāmas dominantēm.Augot pilsētas ebreju iedzīvotāju skaitam, parādījās nepieciešamība pēc jauniem dievnamiem. 1830.gadā bagātnieks Leibs Zalcmans ziedoja naudu sinagogas izbūvei Jaunajā (Viestura) ielā 5, ko nosauca par Zalcmana lūgšanas namu. 1913.gadā draudze sāka jaunās ēkas celtniecību, bet sākās Pirmais pasaules karš, un 1915.gadā visi Jelgavas ebreji tika deportēti uz Iekškrievijas guberņām, bet kad viņi atgriezās, no gandrīz pabeigtās ēkas palika vairs tikai drupas. 1920.-1930.gados draudze dievkalpojumus noturēja šīm vajadzībām pielāgotajā rabīna mājā.Līdztekus šīm trim sinagogām Jelgavā pastāvīgi funkcionēja vēl vairākas ebreju draudzes, kas pulcējās īrētās telpās. Diemžēl, pagaidām šo draudžu vēsture praktiski nav mums zināma.Jelgavas sinagogu vēsture, līdzās ar to draudžu vēsturi, beidzās 1941.gada vasarā. Nacistiem ienākot Jelgavā, visas sinagogas tika nodedzinātas, bet tā paša gada rudenī to drupas tika novāktas, kas tika pasniegts kā galīgā Jelgavas «attīrīšana» no ebreju klātbūtnes pēdām.Šā gada noslēgumā interesenti varēs baudīt pasākumus Ebreju kultūras nedēļas ietvaros, kas sāksies ar izstādi un noslēgsies ar Hanukas svinēšanu un norisināsies no 15. līdz 20.decembrim Jelgavā. Tajā paredzēti vairāki pasākumi, kuros varēs iepazīties ar ebreju kultūru, tradīcijām un vēsturi.Ebreju kultūras nedēļas gaitā Jelgavas ebreju biedrības biedriem un Jelgavas nacionālo kultūras biedrību asociācijas biedriem tiks organizēts Rīgas Ebreju kopienas muzeja «Ebreji Latvijā» un vienīgās Rīgas sinagogas «Peitav-šul» apmeklējums. Braucienā ar gida starpniecību būs iespēja sīkāk uzzināt par ebreju vēsturi Latvijā.20.decembrī, pulksten 14 Jelgavas Amatu skolas aktu zālē (Elektrības ielā 8) notiks Ebreju kultūras nedēļas noslēguma koncerts, kas veltīts svētkiem «Hanuka».Koncertā ar ebreju tradicionālo deju priekšnesumiem uzstāsies Jelgavas ebreju biedrības deju kolektīvs «Simha» (vadītājs Sergejs Rozencveigs), vieskolektīvi – Rīgas Ebreju kopienas bērnu deju ansamblis «Maagaļ» (vadītājs Sergejs Rozencveigs), koris «Šofar» (vadītājs Josifs Cisers), deju ansamblis «Eilat» (vadītāja Jeļena Goreļika) un citi koncerta dalībnieki.Pasākumi ir īstenoti projekta «Multikulturālā Jelgava» gaitā. Projektu atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ietvaros un Latvijas valsts ar Sabiedrības integrācijas fonda starpniecību, kā arī Jelgavas pilsētas Dome.Hanuka (ivritā - חנוכה), jeb Gaismekļu svētki, ir astoņas dienas gari ebreju svētki, kurus svin, lai godinātu dievkalpojumu atjaunošanu Jeruzalemes templī, kas notika vienlaikus ar Jūdas Makabeja vadītās sacelšanās uzvaru pār senajiem grieķiem un viņu kultūras hegemoniju senajā Izraēlā. Svētkiem ir raksturīgs īpašs simbols - menora, kas ir deviņzaru svečturis, kurā katru nākošo svētku vakaru aizdedzina pa vienai svecei vairāk, bet devītā svece, kuru dēvē par šamašu (tulkojumā no ivrita - «sargs»), deg katru nakti un tā menorā atrodas augstāk nekā visas pārējās sveces. Šāds svečturis kopā ar Toru (piecām Mozus grāmatām) rotāja arī galdiņu izstādes atklāšanā.

ZZ.lv ARHĪVS

Iepazīst daļu zaudētās Jelgavas (ar foto)

Kategorijas