ZZ.lv ARHĪVS

«Lauktehnikas» barikāžu dalībnieki aplaudē idejai samazināt Saeimas deputātu skaitu (FOTO)

Gaitis Grūtups

2016. gada 9. janvāris 07:59

13410
«Lauktehnikas» barikāžu dalībnieki aplaudē idejai samazināt Saeimas deputātu skaitu (FOTO)

Atzīmējot 1991.gada janvāra barikāžu nevardarbīgās cīņas par Latvijas valsts neatkarību, piektdien noīrētajā kultūras namā „Rota” sapulcējās padomju laikos slavenā uzņēmuma „Lauktehnika” trīsdesmit darbinieku.   

„Pasaulē ir vairāki tūkstoši tautu, un tikai divsimt no tām ir savas valstis. Latviešiem jābūt lepniem, ka mums ir valsts,” brīvajā mikrofonā sacīja agrākais „Lauktehnikas” šoferis Ojārs Ceplis.   

Vairāki vīri minēja, ka, lai kādas agrāk bijušas domstarpības ar priekšniecību, lielāko atbildību par apmēram piecsimt cilvēku un 100 kravas automašīnu nosūtīšanu uz barikādēm uzņēmās pārvaldnieks Jāzeps Kivlenieks, kurš bija arī galvenais šī saieta rīkotājs.     

Vakara gaitā tika minēts, ka diezgan daudziem no barikāžu dalībniekiem, tostarp arī 4. vidusskolas direktoram un diriģentam Agrim Celmam (kas uz pasākumu bija uzaicināts kopā ar orķestri „Rota”), nav piešķirts valsts apbalvojums „1991. gada janvāra barikāžu piemiņas zīme”. Agrākā bērnudārza „Vārpiņa” auklīte Ruta Cirša, kas arī bija atnākusi uz Lauktehnikas veterānu rīkoto sarīkojumu, teica, ka piemiņas zīmes labprāt saņemtu arī šīs iestādes darbinieces Baiba Upeniece, Anda Dimiševska, Biruta Ribaka, vadītāja Helēna Kazaka, Vita Žeikare un Artis Vairogs, kas pēc saimnieces Guntas Puķītes ierosmes gatavoja barikāžu dalībniekiem ēdienu, ko ar LLU autobusu veda uz Rīgu. 

Vēsturnieks un toreizējais Augstākās padomes deputāts Andris Tomašūns, kas arī piedalījās sarīkojumā, teica, ka jāraksta vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, lai uz kādu laiku atjauno pieteikumu pieņemšanu minētajam valsts apbalvojumam. 

Pasākumā izskanēja dažādas ierosmes saistībā ar mūsdienu aktualitātēm. Atmodas laika politiskais darbinieks Pēteris Miļūns sprieda, ka mūsdienu Tuvo Austrumu un Āfrikas migrantiem, pieprasot dzīvokļus, vajadzētu apzināties, kādas grūtības padomju laikos izjuta Latvijas iedzīvotāji, kam ilgus gadus bija jāmitinās  šaurībā. 

Atbalstu guva ieteikums samazināt Saeimas deputātu skaitu, tā kā izbraucis ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju. Atceroties padomju laikus, J.Kivlenieks stāstīja, ka reiz pie viņa atnācis LLU profesors un vēlāk pazīstamais Atmodas politiķis Ervids Grinovskis. Saistībā ar savas brīvdomības apspiešanu profesors lūdzis, lai to pieņem darbā par noliktavas pārzini. J.Kivlenieks minēja, ka ar toreizējā pilsētas kompartijas sekretāra Induļa Aizsilnieka un iekšlietu ministra Mihaila Drozda atbalstu izdevies E.Grinovska konfliktus augstskolā nogludināt.  

Vairāk "Zemgales Ziņās". Foto: Raitis Puriņš