ZZ.lv ARHĪVS

Jānis Kurševs dziedot cenšas nezaudēt savu kristīgo identitāti

Uldis Veilands

2016. gada 7. janvāris 11:34

1693
Jānis Kurševs dziedot cenšas nezaudēt savu kristīgo identitāti

Ņemot vērā tenora Jāņa Kurševa muzikālās aktivitātes, kas ikdienas grafiku padara visai daudzkrāsainu, tikšanos ar dažādās jomās pieprasīto dziedātāju (vēl vakar J.Kurševs dziedāja Latvijas Radio 3 «Klasika» 20 gadu jubilejas koncertā, ko no Lielās ģildes translēja arī televīzija un radio) norunājam vietā un laikā, ko visvieglāk piesaistīt pauzei starp mēģinājumiem. Tā izrādās Svētās Ģimenes māja iepretī Rīgas Sv.Marijas Magdalēnas katoļu baznīcai, kur tikai pirms dažām dienām ar pašvaldības finansiālu atbalstu atvērts Dienas centrs.

Tikšanās vieta nepārprotami norāda uz Jelgavas apkārtnē dzimušā un savulaik Jelgavas Mūzikas koledžas Kordiriģentu nodaļu absolvējušā J.Kurševa piederību katoļu saimei, viņš ir arī Rīgas Sv.Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes loceklis.

Bet Jelgavas kultūras namā (9. janvārī pulksten 13) tiks dziedāts tradicionālajā koncertā «Pareizticīgo Ziemassvētki». «Dziedāšu gan kā Latvijas Pareizticīgās baznīcas vīru kora «Logos» biedrs, gan kā solists, būs arī divi soloskaņdarbi ar koncertmeistari – Sergeja Rahmaņinova «Es neesmu pravietis» un Ingmara Zemzara «Klusa lūgsna» ar Leonīda Breikša vārdiem,» J.Kurševs ieskicē savu sestdienas repertuāru.

– Kā tava visai aktīvā darbība katoļu baznīcā «sadzīvo» ar pareizticīgo kori?

Dzīvojoties pa katolisko baznīcu, gribējies dziedāt ar vīriem trīsbalsīgi un četrbalsīgi – man visu laiku bijis tāds sapnis. Esmu runājis ar vietējiem brāļiem draudzē, ka vajadzētu izveidot kādu ansambli, diemžēl šis nodoms netika īstenots, jo katrs no uzrunātajiem jau teicās aizņemts savā korī. Tad nu tāda grupa latvju puišu sakontaktējās ar muzikālu pareizticīgo priesteri Joanu Šēnroku, un sākām koncertēt. Jāatzīst, ka šajā dziedošajā kolektīvā tikai viens dalībnieks ir īsts pareizticīgais. Pārējie ir no dažādām konfesijām – gan katoļi, gan luterāņi.

Vēl tāds pagaidām nepiepildīts sapnis ir pareizticīgo dziedājumus (jo esam tomēr Latvijas Pareizticīgās baznīcas koris) izpildīt latviski. Kvalitatīvas koncertmūzikas šajā jomā ir maz, un, ja intervija palīdzēs atrast skaistus pareizticīgo dziedājumus latviski, koris «Logos» (www.korislogos.lv) būs ļoti gandarīts. Ir vairāki tulkojumi, bet tie tapuši diezgan sen, un teksti ir visai arhaiski un īpatnēji.

– No iepriekšteiktā izriet, ka konfesionālās piederības jautājums problēmas nesagādā.

Par to jālūdzas. Man kā brālim katolim ir tāda lūgšana arī par pareizticīgajiem. Pēdējā laikā neesmu sajūsmā par starpnacionālā naida kurināšanu, jo katrā tautā sastopami gan nelieši, gan brīnišķīgi cilvēki, īpaši ja runājam par brāļiem un māsām Kristū.

Dziedāšanas jēga, manuprāt, ir slavēt Dievu. Tu vari slavēt visu ko, bet pasaules slavināšana, kā esmu pārliecinājies, nedod garīgu barību. Parasti mēs slavējam kaut kādas vērtības, bet, dziedot kopā ar «Logos» vīriem, es priecājos, ka slavinātas tiek garīgas vērtības, nevis moderna automašīna vai jautra ballīte, meiteņu krūtis un pēcpuses. Tādējādi mēs to vērtību latiņu paceļam augstāk.

– Bet esi dziedājis arī par meitenēm, piemēram, nu jau pirms vairāk nekā 13 gadiem iznākušajā Raimonda Paula dziesmu albumā «Sievietes vārds».

Tā latiņa arī nebija zema, jebkurā žanrā var atrast vērtīgas lietas. Turklāt sadarbība ar maestro Paulu tīri praktiski nāca īstajā laikā manai mazajai meitiņai Elīzai, jo kā Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālās nodaļas studentam (J.Kurševs bakalaura grādu ieguvis, mācoties pie profesora Kārļa Zariņa, bet pirms sešiem gadiem sekmīgi pabeigta maģistrantūra profesores Anitas Garančas klasē – red.) mana rocība tajā brīdī nebija nekāda lielā.

Visu interviju lasiet ceturtdienas, 7. janvāra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš