Vai un cik kaitīgas ir mikroviļņu krāsnis
«Ziniet, ko es tagad daru? Tieši veru vaļā mikroviļņu krāsni un lieku iekšā sviestu, lai tas paliktu mīkstāks. Cepšu pīrāgus,» Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas vadītāja Lolita Neimane iesāk sarunu par to, vai un cik kaitīgas ir mikroviļņu krāsnis. Tās ir daudzās mājās, sabiedriskajās iestādēs, biroju virtuvēs. Mikroviļņu krāsni izmanto bērni, pārnākot no skolas, ja vecāku nav mājās. Tās ir energoefektīvas, ērtas, bet vai tiešām mikroviļņu krāsns ir labākā vieta, kur gatavot maltīti?
Par mikroviļņu staru slikto ietekmi uz veselību internetā atrodami stāsti, kas cits par citu šausmīgāki – izraisa vēzi un pat nāvi, tiek nogalināta ēdiena uzturvērtība, maltīte tiek uzsildīta bīstami karsta utt. Taču nozīmīgu pētījumu par kaitīgumu nav, saka L. Neimane. «Es pat dažreiz studentes patramdu, lai paskatās, pameklē. Tādi lielāki darbi par to nav rakstīti, taču nekas tāds, kas liecinātu par mikroviļņu krāsns milzīgu kaitējumu, nav atrasts,» viņa klāsta.
Pēdējo apmēram 70 gadu laikā nav veikts daudz apjomīgu pētījumu par mikroviļņu ietekmi uz cilvēka veselību. Mikroviļņi, līdzīgi kā bezvadu interneta, virszemes televīzijas u.tml. viļņi, ir elektromagnētiskie viļņi. Pasaules Dabaszinātņu fonda mājaslapā norādīts, ka mikroviļņu radiācija ietekmē visus dabiskos procesus mūsu organismos un dabā.
Amerikāņu ārsts Edvards Grūps Amerikā bāzētajā Veselības centra mājaslapā uzsver, ka mikroviļņu ietekmē mainās ēdiena struktūra, mazinās tā uzturvērtība: «Pēdējos 30 gadus zinātne un pētījumi ir veikuši lielu ceļu, lai palīdzētu saprast, kā mikroviļņi ietekmē proteīnus, antioksidantus un ēdiena uzturvērtību kā tādu. [..] Tā vietā, lai lietotu mikroviļņu krāsni, kā pamatu savai diētai izmantojiet neapstrādātu ēdienu! Ja jūs tomēr gatavojat, tad tvaicējiet vai cepiet!»
Viens no izplatītākajiem mītiem – gatavojot ēdienu mikroviļņu krāsnī, zūd tā uzturvērtība. Jēlas Universitātes (ASV) Profilakses izpētes centra direktors Deivids Kacs tam nepiekrīt: «Mikroviļņi uzturvielu daudzumam īpašu kaitējumu nerada.» Pēc viņa teiktā, jebkurš gatavošanas veids ietekmē ēdiena ķīmisko sastāvu un tā uzturvērtību. Piemēram, vitamīna C daudzumu vai omega 3 taukskābju uzturvērtību ietekmē jebkura paaugstināta temperatūra, turklāt arī dārzeņu uzturvērtība, kā zināms, pazeminās, ja tie tiek gatavoti vārošā ūdenī. Šā iemesla dēļ atsevišķu produktu gatavošana mikroviļņu krāsnī, kur nav vajadzīgs ūdens, var būt pat veselīgāka.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 5. janvāra, «Zemgales Ziņās». Foto: letogroup.com
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”