ZZ.lv ARHĪVS

Sandris Laizāns Tērvetes novadā darina sausos un pussausos vīnus (FOTO)

Agnese Leiburga

2015. gada 30. decembris 08:36

8258
Sandris Laizāns Tērvetes novadā darina sausos un pussausos vīnus (FOTO)

Pirmie vīna darīšanas eksperimenti Krācēs notika mantotās saimniecības vecajās ēkās, pagrabā, kur Sandris Laizāns atrada vīna darīšanai izmantotus stikla balonus. Tajos tad arī īstenoti pirmie mēģinājumi pašam pagatavot vīnu. Ideja ko tādu darīt radās, skatoties uz bagātīgo augļu ražu dārzā. «Vienā no pirmajiem gadiem, kad sākām šeit dzīvot, bija ļoti laba ābolu raža. Protams, visus noēst nevarējām, un sāku domāt, ko darīt. Ar sievu spriedām, ka pamēģināsim raudzēt vīnu,» atceras vīndaris.

Pirmie eksperimenti tapuši pudelēs ar aizbāžņiem un trubiņām, kas bijis diezgan piņķerīgs un nemaz ne viegls pasākums. Sākotnēji vīna gatavošana Laizānu ģimenē bija vienkārši hobijs, bet pamazām pārvērtās jau nopietnākā ražošanā. Pārdzīvotas pirmās atbildīgo dienestu pārbaudes, pēc kurām šķita, ka nav vērts to turpināt, bet visas prasības pamazām izpildītas. «Var jau pārtikas veterināro dienestu uztvert kā biedējošu bubuli, bet, no otras puses, – ja runa ir par mūsu veselību, prasībām ir jābūt,» atzīst Sandris.

Vairāk ar vīna radīšanu Sandris aizrāvās, kad uzzināja, ka ar šo rūpalu mājražotājiem likums turpmāk atļauj nodarboties. Straujāks pavērsiens notika 2012. gadā, Laizānu ģimenei paviesojoties 3x3 nometnē Kocēnos, kur vīndaris iepazinās ar Linardu Libertu (bērzu sulas vīna un šampanieša izveidotājs) un, viņa iedvesmots, saprata, ka Latvijā ir nopērkams kvalitatīvs vīna darīšanas aprīkojums un izveidojams augstvērtīgs produkts. Sandris secina, ka tieši tad šajā jomā sācis darboties citā līmenī, investējis līdzekļus, iegādājies raudzējamos traukus. 2014. gadā jau iegūtas visas vīna darīšanai nepieciešamās oficiālās atļaujas. Tiesa, paralēli dzēriena gatavošanai Sandris strādā arī algotu darbu, jo četru bērnu ģimeni uzturēt tikai ar nopelnīto savā uzņēmumā būtu grūti, vismaz pagaidām: «Produkts ir dārgs, tirgus tāds, kāds ir, – ļoti grūti ir iespiesties klasisko vīnu un restorānu kultūrā, kur tiek lietots vīnogu vīns, un tas, visticamāk, tik drīz nemainīsies. Mēs visi, kas darām vīnu ne no vīnogām, ietilpstam raudzēto dzērienu kategorijā un būtībā nemaz neskaitāmies vīndari.»

Vīns lielākoties tiek pārdots tirdziņos visā Latvijā, nopērkams arī veikalos un kafejnīcās gan turpat Tērvetē, gan, piemēram, Jelgavā. Sandris atklāj, ka gada beigās gandrīz visi krājumi iztirgoti un nākamajā gadā apjomu plānots palielināt. Viss saražotais arī tiekot pārdots. Līdzās palikušajām vīna pudelēm kastēs stāv pilnīgi jauns produkts, mūsu sarunas laikā vēl bez etiķetēm, – ērkšķogu brandvīns «Dumpis».

Visu rakstu lasiet trešdienas, 30. decembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš