Pēc rekonstrukcijas atklāts Elejas tējas namiņš (FOTO)
Īstenojot projektu «Elejas muižas apbūves restaurācija», pabeigti Elejas tējas namiņa atjaunošanas darbi un trešdien tas atklāts. Namiņu un vēsturisko žogu gar muižas parku rekonstruēja celtniecības uzņēmums SIA «Arčers».
«Lai arī projekta noslēgums paredzēts nākamā gada pavasarī, atklāšanu nolēmām organizēt jau tagad, jo ēka ir gatava, līdz ar to šo varētu uzskatīt par tējas namiņa mazo atklāšanu. Tomēr projekta noslēguma konference, kas gaidāma martā, būs tas pasākums, kurā, piedaloties donorvalsts Norvēģijas un projekta uzraugošo institūciju pārstāvjiem, izvērtēsim sasniegto un plašāk prezentēsim paveikto un nākotnes ieceres saistībā gan ar namiņu, gan parku kopumā,» norāda pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte.
Tējas namiņa restaurācijā iesaistījās arī topošie restauratoru asistenti, kas šo amatu apgūst Zaļenieku Komerciālajā un amatniecības vidusskolā. Ar savu pieredzi restaurācijas darbos dalījās arī arhitekts un būvinženieris no Kultūras mantojuma pētniecības institūta Norvēģijā. Realizējot projekta galvenās aktivitātes, ņemtas vērā vēsturiskās ieceres un plānojums, kas rasts vēsturiskās informācijas analīzē – kartogrāfiskajos materiālos, ēku projektos, aprakstos, fotogrāfijās. It īpaši noderīgas liecības apkopotas Rundāles pils pētījumu materiālos un 1992. gadā izdotajā katalogā «Elejas pils».
Rekonstrukcijas un konservācijas darbu gaitā šovasar notikusi restauratoru vasaras skola, kā arī projekta gaitā izstrādāti un izgatavoti speciāli tējas krūžu paliktņi. Jelgavas novada svētku daudzo aktivitāšu vidū pie Elejas tējas namiņa norisinājās īpaši tematiski pasākumi, veltīti Elejas muižas un parka vēsturei.
Projekts «Elejas muižas apbūves restaurācija» norit ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta programmas «Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana» atbalstu un noslēgsies nākamā gada 31. martā. Projekta kopējās izmaksas sasniedz 417 970 eiro, tajā skaitā EEZ finansējums – 211 942 eiro, valsts līdzfinansējums – 37 401 eiro, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas finansējums – 2500 eiro, bet Jelgavas novada pašvaldības – 166 125 eiro.
Ar EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu palīdzību Islande, Lihtenšteina un Norvēģija sekmē sociālo un ekonomisko atšķirību mazināšanu un divpusējo attiecību stiprināšanu ar saņēmējvalstīm Eiropā. Visas trīs valstis cieši sadarbojas ar ES atbilstoši EEZ līgumam.
No 2009. līdz 2014. gadam paredzētais EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta apmērs bija 1,79 miljardi eiro. Norvēģija nodrošināja apmēram 97 procentus no kopējiem līdzekļiem. Uz finansējuma saņemšanu var pretendēt nevalstiskās organizācijas, pētniecības un akadēmiskās institūcijas, kā arī publiskais un privātais sektors 12 jaunākajās ES dalībvalstīs, Grieķijā, Portugālē un Spānijā. Sadarbība ar donorvalsts institūcijām ir ļoti plaša, un aktivitātes iespējams īstenot līdz 2016. gadam.
Foto: Jelgavas novada pašvaldība
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”