ZZ.lv ARHĪVS

II Latvijas kokļu mūzikas ziemas festivāla dalībnieces uzbur brīnišķīgas skaņas (FOTO)

Uldis Veilands

2015. gada 12. decembris 21:59

8491
II Latvijas kokļu mūzikas ziemas festivāla dalībnieces uzbur brīnišķīgas skaņas (FOTO)

Pirms sestdienas koncerta Sv.Annas baznīcā «Ziņu» korespondents nebija maldījies, paredzēdams, ka jelgavniekiem krietni palaimējies, jo pasākums solīja augstvērtīgu kokļu mūziku festivāla ietvaros tepat mūsu pilsētā.

Jāatzīstas, ka koncerts «Kokle un balss» bija pamatīgs pārsteigums, galvenokārt ar to, ka dzirdētais krietni mainīja daudzu gadu gaitā izveidojušos stereotipu par koklēm, kuras samērā «vienmuļi strinkšķina pulciņš bālu meiteņu».

Un ne jau tikai tehniskie jauninājumi vien padarījuši kokļu skanējumu krietni (bet ne pašmērķīgi) modernāku, lai arī neiztika bez tiem. «Tikai neaizmirsti atzīmēt, ka Žana Batistes Krumpholca Sonāte Si bemol mažorā (pie tam rakstīta arfai, ne koklei) tiks atskaņota uz kokles ar tajā iebūvētu elektroniku,» īsi pirms koncerta atgādināja Jelgavas koklētāju ansambļa «Zelta stīdziņas» un Mūzikas vidusskolas instrumentālistu apvienotā kolektīva vadītāja Biruta Deruma. 

Protams, jaunās tehnoloģijas arī mūzikā nav lēts prieks, tāpēc B.Deruma uzsvēra, ka bez Jelgavas Domes un pašvaldības iestādes «Kultūra» palīdzības pie šādām «ekstrām» tikt būtu grūti. Bet labākie instrumenti tiek labākajiem, tāpēc nav pārsteigums, ka tā pārvaldītājas gods šajā koncertā tika nu jau daudzu konkursu laureātei Megijai Brucei.

Bet kas būtu Megija bez pārējām «Zelta stīdziņām» un pašas B.Derumas neatlaidības – negribas pārspīlēt viena cilvēka nozīmi, jo vislabāk skanēja visām kopā, sevišķi Jāņa Lūsēna dziesmās ar Kārļa Skalbes vārdiem un divās pašas Birutas kompozīcijās – cerēsim, ka tieši «Snieg sniegs» un «Ledus spogulis» pieburs daudzu tik gaidīto ziemu. Bet Raimonda Paula un Birutas Skujenieces «Neredzamā kokle» ar Rūtas Ziemeles spilgto vokālu bija krāšņs koncerta noslēgums.

Ja jau par vokālu, tad nevar neatzīmēt Indras Nastevičas (Rīgas skolēnu pils ansamblis «Austriņa») sniegumu kā garīga satura, tā tīri latviskās dziesmās, savukārt Madonas koklētāju ansamblis «Rasa» bija papildinājis savu tradicionāli latvisko skanējumu ar veselu Madonas mūzikas skolas kora grupu.

Un kur nu vēl profesionāļu paraugpriekšnesums – citādi grūti nosaukt Birutas Ozoliņas (balss, etnogrāfiskā kokle), Andas Eglītes (kokle) un Ilonas Birģeles (ērģeles) improvizācijas par latviešu tautas dziesmām Romualda Jermaka apdarē.

Tā nu neviļus esam no koncerta beigām nonākuši līdz sākumam, jo toni visam vakaram uzdeva Baldones koklētāju ansamblis «Dzītari», varbūt vistradicionālākais no visiem, toties ļoti latvisks, bet ne senlatvisks, sevišķi aizkustinot visus ar Mārtiņa Brauna un Māras Zālītes:

«Nevaru es atcerēties, 

Kas ir tas, kas tumsā laistās,

Arvien siltāk, arvien spožāk,

Tas ar tevi ļoti saistās,

Tas ar tevi saistās.»


Saistītais raksts: «Sestdien Sv.Annas baznīcā ziemas mirdzumu uzburs kokles»

Foto: Maksims Šaldajevs