Ģ.Eliasa muzejā atklāj Ivandas Spulles-Meieres un Jura Zēberga kopizstādi (FOTO)

2015. gada 11. decembris 19:15

14732

Ģ.Eliasa muzejā atklāj Ivandas Spulles-Meieres un Jura Zēberga kopizstādi (FOTO)

Kāpēc izstādei «Ieskats uz atskatu» mākslinieki Ivanda Spulle-Meiere un Juris Zēbergs izvēlējušies tik savdabīgu atvēršanas laiku – 11.decembrī pulksten 17.17?

«To gan izgudroja Juris Zēbergs, bet man šī ideja uzreiz iepatikās – aiz cieņas pret cilvēkiem, kas strādā, piemēram, līdz pulksten pieciem pēcpusdienā, un šādā variantā viņiem, tā kā droši vien piecās minūtēs ierasties nav iespējams, tiek dota iespēja atnākt vismaz septiņpadsmit minūšu laikā,» skaidro I.Spulle-Meiere. Bet ideja par kopīgu izstādi briedusi jau sen.

Ivanda: «Tas, ka mums ir tāda vienota sajūta, izpratne, stīga mākslā vai... kā nu to daiļāk nosaukt, bija skaidrs jau sen, un tur gadiem nav nozīmes. Tas, ka mēs kādreiz satiksimies izstādē, arī bija pilnīgi skaidrs. Vienīgais jautājums bija – kad? Bet «kāpēc?» šaubas neradīja.

Mēs viens ar otru runājamies. Kad Juris sūta savus darbus uz fotokonkursiem pasaulē, viņš man pajautā, ko labāk sūtīt. «Ko likt, ko nelikt» viņš pajautā arī tad, kad jāatlasa darbi kādai Jelgavas mākslinieku kopējai izstādei, jo «es zinu labāk». Tāpat Juris izsaka domas un vērojumus par maniem darbiem, un dažbrīd, pašiem par lielu brīnumu, mums šī uztvere parasti sakrīt.»

– Cik saprotu no iepriekš teiktā, Ivanda nepieder pie tiem vizuālo mākslu pārstāvjiem, kas fotogrāfiju par īstu mākslu neuzskata, jo tagad jau podziņu māk nospiest katrs.

Juris: «Fotografē visi, bet fotogrāfu Latvijā ir ļoti maz. Tas, ka, nospiežot jebkura fotoaparāta slēdzi, iegūstam bildi, kas nes zināmu informāciju, vēl nenozīmē, ka šī bilde ir fotogrāfija.

Kaut vai šajā izstādē redzamā fotogrāfija ar Jelgavas bāku pie tā saucamā «Rāviņa tilta». Tā tapa, kad es biju nolīgts fotografēt kāzas. Un pēkšņi skatos – gaismas stari tā spīd uz šo bāku, ka jāķer mirklis. Atvainojos kāziniekiem un teicu, lai mazliet pagaida, līdz tapa šī bilde. Var jau nodomāt, ka man taču tepat ir darbnīca un es varu aiziet līdz tai vietai desmitiem reižu dienā. Es varu nākt desmit un simt reižu, bet otrreiz tādu bildi nekad neuztaisīšu – īstais mirklis būs zudis.»

– Kaut izmēģinājies dažādās tehnikās, Juris sevi droši var dēvēt par fotomākslinieku. Kā labāk klasificēt Ivandu, jo kārtējo reizi pārliecināmies, ka stikla apgleznošana nebūt nav vienīgais tavas daiļrades izpausmes veids?

Ivanda: «Kā sevi par multimākslinieku nosaucis Kaspars Bindemanis, es laikam arī varētu pretendēt uz ko tamlīdzīgu. Jo man ir vienalga – vai es apgleznoju papīru, porcelānu, zīdu, audeklu vai koka virsmu. Un, protams, man ļoti patīk virpot, bet tagad diemžēl tā vairāk sanāk tāda vasaras kaprīze.

Piemēram, šajā izstādē vairākiem darbiem esmu pievienojusi metāla detaļas. Kādam tās liekas grabažas, izmetamas metāllūžņos, bet man tās šķiet briljanta vērtībā, kaut sadzīvē daudzi šīs lietas sauc vienkārši par «krampīšiem». Man ir liels prieks, ka es varu apvienot materiālus, izrauties no «stikla sastinguma». Tādējādi ar vienkāršiem paņēmieniem iespējams panākt interesantāku izteiksmes veidu.

Gadās jau arī pavisam savādi momenti, bet varbūt drīzāk likumsakarības. Tā rītā pirms transportēšanas uz muzeju grasījos kādam darbam pierakstīt nosaukumu – «Paņemt laiku aiz rokas» –, un tikmēr tam nokrita ciparnīca.»

Visu interviju «Notvert mirkli un paņemt laiku aiz rokas» lasiet ceturtdienas, 10. decembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Maksims Šaldajevs