ZZ.lv ARHĪVS

Saruna ar jaunizveidotās Labklājības pārvaldes vadītāju Ilzi Brakmani

Lāsma Antoneviča

2015. gada 10. decembris 10:22

985
Saruna ar jaunizveidotās Labklājības pārvaldes vadītāju Ilzi Brakmani

Lai nodrošinātu vienādas iespējas visiem Jelgavas novada iedzīvotājiem sociālajā jomā, kas sevī ietver bērnu tiesību aizsardzību, ģimenes atbalstu, sabiedrības veselības veicināšanu un integrāciju, veicinātu nodarbinātību un sociālo uzņēmējdarbību, novada pašvaldība lēmusi par jaunas struktūrvienības – Labklājības pārvaldes – izveidi. Tās vadības groži uzticēti līdzšinējai novada Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra vadītājai Ilzei Brakmanei. 

– Jaunizveidotajai pārvaldei dots ambiciozais nosaukums, kas turklāt asociējas ar konkrētu ministriju. Vai ar nolūku?

Ir teiciens – kā kuģi nosauks, tā tas stūrēs! Labklājības pārvaldes kompetencē ir sociālā joma, kas sevī iekļauj ļoti plašu loku. Cilvēkiem vārds «sociālais» vairāk saistās ar sociālo dienestu vai sociālo aprūpes centru. Nosaukumu piemeklējām, lai būtu vieglāk saprast, ka šī nav sociālā pārvalde, bet visa mūsu darbība, līdzīgi kā pārējām pašvaldības struktūrām, ir vērsta uz iedzīvotāju labklājības veicināšanu. Tas ļoti jauki sasaucas ar Jelgavas novada vīziju – novads stabilai nākotnei! Tā arī ir pašvaldības funkcija, lai iedzīvotājiem mūsu novadā būtu aizvien labāk. Mērķis ir veicināt vienmērīgu līdzsvarotu attīstību, redzot visu novadu kopumā.

– Kā radās ideja par jaunas pārvaldes nepieciešamību?

Tā ir izpilddirektora izveidota struktūra, kas tika prezentēta jau 2012. gadā. Ideja bija pāriet uz jomu pārraudzību jeb nozaru vadlīniju ieviešanu pašvaldībā. Šajā ziņā sociālā sfēra bija palikusi viena no pēdējām, kur vēl nebija apzinātas vajadzības un skaidri definēti uzdevumi saistībā, piemēram, ar sociālo un bērnu tiesību aizsardzību, ģimenes un sabiedrības veselības un nodarbinātības veicināšanas, sociālās uzņēmējdarbības un sabiedrības integrācijas jautājumiem. Līdz šim tos vairāk uzņēmās sociālais dienests, taču tā funkcijas ir ļoti strikti definētas likumā. Tāpēc bija divi varianti – vai nu veidot Labklājības pārvaldi, vai dot klāt uzdevumus sociālajam dienestam vai citām struktūrām. Mēs izvēlējāmies, ka sociālais dienests, turpinot darboties un pildīt savas funkcijas, kļūst par Labklājības pārvaldes pakļautības iestādi. Tāpat tāds būs novada Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrs, kā arī pakļautībā būs pagastu dienas aktivitāšu centri, kuru darbība vairāk vērsta uz sociālo jautājumu risināšanu. 

– Viens no Labklājības pārvaldes mērķiem minēts – vienādu iespēju nodrošināšana visiem Jelgavas novada iedzīvotājiem. Vai tā ir problēma, un kā to atrisināt?

Piemēram, pirms vairākām dienām tiekoties ar audžuģimenēm, lai runātu par deinstitualizācijas plānu, atklājās, ka Glūdas pagastā ir dienas centrs, kur tiek piedāvātas dažādas aktivitātes, un viena no tām skar tieši audžuģimenes. Tur šīm ģimenēm tiek piedāvāts nākt kopā un diskutēt par sev svarīgām lietām. Savukārt audžuvecāki no Sesavas pamatoti norādīja, ka viņiem nav šādu iespēju, jo nav arī dienas centra. Jādomā, vai veidot katrā pagastā šos dienas aktivitāšu centrus vai interešu grupas, lai aktuālais jautājums, piemēram, par to pašu deinstitualizāciju, tiktu risināts pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem.  

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 10. decembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš