ZZ.lv ARHĪVS

Katram savu eglīti vai «neglīti» (FOTO)

Agnese Leiburga

2015. gada 3. decembris 09:18

4686
Katram savu eglīti vai «neglīti» (FOTO)

Jau apmēram desmit gadu Ziemassvētku laikā Jelgavā iespējams iegādāties eglītes no Blīdenes stādaudzētavas. «Ziņas» devās skatīties, no kurienes tad pie mums tās ierodas. 

Kokaudzētava Blīdenē izveidota pirms teju 15 gadiem kā apzaļumošanas firmas «Jaunbērzi» struktūrvienība, bet nu jau krietnu laiku ir patstāvīgs uzņēmums. «Pamatā strādājam, lai nokomplektētu stādāmmateriālu apzaļumošanas uzņēmumiem, tādēļ sortimentam jābūt plašam. Gada laikā izaudzējam vairāk nekā 100 000 ziemciešu, 50 000 lapu krūmu. Tirgū pieprasīts mūsu produkts ir tūjas,» stādaudzētavas darbības virzienus ieskicē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rinalds Rullis.

Lai nokomplektētu apzaļumotāju projektos nepieciešamos produktus, augi tiek ievesti arī no citām valstīm – Polijas, Nīderlandes, Beļģijas, Vācijas. 2006. gadā atvērta stādu komplektācijas un tirdzniecības filiāle Mārupē, kur tiek apkalpoti gan vairumpircēji, gan mazumpircēji. Pēc R.Ruļļa stāstītā, Blīdenē tiek realizēta apmēram ceturtā daļa stādu, bet tieši tur saražoti 95 procenti pašu produkcijas. Stādu audzēšanai pašlaik intensīvi tiek izmantoti aptuveni piecpadsmit hektāri zemes. Kokaudzētavā sezonā nodarbināti 25 cilvēki, bet ziemā – pieci Blīdenē, bet trīs Mārupē. 

Deviņos hektāros aug Ziemassvētku eglītes, kas speciāli tiek audzētas un formētas, lai būtu skaista rota svētkos. Visiecienītākā svētku laikā gadu no gada ir parastā egle, tiesa, nevis tāda, kā tā izaugtu meža biezumā, bet gan stingra, kupla, resnām skujām. Cilvēki pārsvarā vēlas egli, kāda var izaugt vai nu speciāli stādīta, vai iesējusies kādā pļavā, izaugusi jaunaudzē. Jaunaudzēs gan eglēm nereti veidojas garas galotnes, un tas cilvēkiem ne visai patīk. 

Iecienītas ir arī baltegles, sevišķi ‘Nordmann’, kam īpaši nebirst skujas, pircēji nesmādē arī Serbijas egles. Savukārt sudrabeglēm ir īpašs mīļotāju loks. Rīgā tas ir lielāks nekā citur Latvijā, ik gadu svētku laikā tur tiek pārdoti vairāki simti sudrabegļu. «Sudrabeglei raksturīgi, ka pirmo dienu, to ienesot istabā, ļoti jūt savdabīgu aromātu. Katru gadu tirdzniecības vietās ierodas kāds pircējs ar pretenzijām, ka mūsu pārdotās egles apčurājuši kaķi. Vienmēr gan pirms tam brīdinām par specifisko aromātu, bet vienalga kāds atnāk pasūdzēties,» atšķirības atklāj Rinalds.

Pirms apmēram pieciem gadiem modē bijušas eglītes podiņos. Tirgotāji nav spējuši sagādāt pietiekami daudz produkcijas, un visā Latvijā tādas diezgan lielos apjomos ievestas no Polijas, taču tagad podiņu eglītes vairs tik ļoti nepieprasa. Audzētājs pieļauj, ka gan piedāvājums kļuvis plašāks, gan pieprasījums krities. Katrā gadījumā situācija ir sabalansētāka, pieprasījums stabilāks, «podiņotās» vairs netiek tā izķertas un nepietrūkst.

Savukārt pagājušajā gadā īpaši populāri bija «neglītes» meklējumi. Stādaudzētavas vadītājs ar smaidu stāsta, ka pērn ierasti bijuši klienti, kuri saka: «Mums vajag pašu neglītāko eglīti, kas jums ir!» «Tiešām daudz pircēju, ieraugot eglīti ar trīs, četriem līkiem zariem, katru uz savu pusi, ar prieku to izvēlējās un nesa uz mājām,» atceras Rinalds.

Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 3. decembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš