ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Ziemeļu tilta atbalstītāji un pretinieki domas pagaidām nemaina (FOTO)

Gaitis Grūtups
Jelgava

2015. gada 2. decembris 15:38

32845
Ziemeļu tilta atbalstītāji un pretinieki domas pagaidām nemaina (FOTO)

Jelgavas Domes apspriežu zālē nepietika krēslu, lai apsēstos visi interesenti, kas bija atnākuši uz pašvaldības attīstītā Ziemeļu pārvada jeb Lielupes tilta būvniecības projekta sabiedrisko apspriešanu. Šis tilts savienotu Loka maģistrāli Pārlielupē ar plānoto Atmodas ielas pagarinājumu upes labajā krastā. Starp sapulces dalībniekiem bija gan projekta atbalstītāji, gan pretinieki. Izšķirošs vārds šajā procedūrā būs vides ekspertiem, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvjiem, kas varētu lemt par ES līdzfinansējumu šai apmēram 25–30 miljonu eiro vērtajai būvei.    

Ap simts interesentu – uzņēmēji, deputāti, studenti, arhitekti, pašvaldības darbinieki, tostarp pilsētas mērs Andris Rāviņš, – bija ieradušies uz Ziemeļu pārvada projekta sabiedrisko apspriešanu. Projektu iecerēts īstenot tagadējā ES plānošanas periodā, kas sākās 2014. un turpināsies līdz 2021. gadam. 

Kaut arī sapulces sākumā mērs centās klātesošos noskaņot, ka Ziemeļu tilts būs nepieciešams pilsētai nākamajos 750 gados un ka ir pēdējais brīdis tādu ar ES atbalstu uzcelt (turpmāk ES infrastruktūras objektu būvēšanu varētu neatbalstīt), deputāts Andris Tomašūns asi pateica, ka viņš šāda tilta būvēšanu neatbalsta. Viņaprāt, tas izbojās Pils salas dabas liegumu «Lielupes palienes pļavas», kas ietverts Eiropas īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā «Natura 2000». «Tā ir pseidoattīstība, jo tiek bojāta vide, kas Jelgavai ir unikāla,» teica A.Tomašūns. Deputāts vēlas, lai arī viņa mazbērniem būtu iespēja pašā pilsētas centrā Pils salā skatīt savvaļas zirgus un savvaļas tulpes. 

A.Tomašūnam daļēji piekrita Latvijas Dabas fonda pārstāves Ruta Sniedze Kretalova un Lelde Eņģele. Viņas uzskata, ka tilta vietā daudz jēdzīgāks būtu tunelis, kas gan izmaksātu ievērojami dārgāk. Dabas fonda pārstāves domā, ka nākotnē varētu rasties labvēlīgāki apstākļi tuneļa rakšanai un pagaidām tas vēl īsti nav nepieciešams.  Pilsētas Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Gunita Osīte skaidroja, ka tuneļa radītais projekta sadārdzinājums nebūtu pieņemams vēlamajiem projekta partneriem ES. Daži Loka maģistrāles iedzīvotāji iebilda, ka netīkama būtu smago automašīnu traukšanās gar viņu mājām uz plānoto tiltu un arī no tā. Viņuprāt, tādējādi pat samazinātos Loka maģistrāles savrupmāju vērtība.  

Tomēr vairums runātāju, tostarp mērs, uzsvēra vienīgi to, ka tilts Jelgavai būtu ļoti vajadzīgs. A.Rāviņš minēja, ka, piemēram, cauruļu ražošanas uzņēmums «Evopipes», kas atrodas industriālajā zonā pilsētas dienvidaustrumos Rubeņu ceļa rajonā, vēlētos, bet nevar izplesties lielākā platībā, jo visa apkārtnes teritorija ir aizņemta. Turpretī daudz rūpnieciski izmantojamas teritorijas atrodas vecā Jelgavas lidlauka rajonā, kas līdz ar Ziemeļu tilta uzbūvēšanu būtu autotransportam viegli sasniedzama. 

Arhitekts Vents Grietēns tēlaini sacīja, ka Ziemeļu pārvads ir kā pilsētas skeleta sastāvdaļa, bez tā Jelgava nebūtu īsti pilnīga. Viņu kā Kalnciema ceļa iedzīvotāju interesēja, kā tiks veidotas uzbrauktuves uz tilta. Par tilta būvēšanu iestājās arī humorists un dzejnieks Harijs Krūze, kurš vēl piebilda, ka vajadzētu arī atrast līdzekļus jaunas kapličas būvēšanai no Ziemeļu pārvada netālajos Bērzu kapos.

Tiltu projektētājs Ģirts Šķupelis prezentēja vairākus tilta skiču projektus. Tajos attēlotā būve šķērsoja Pils salu, tur «nepiezemējoties», bet paliekot gaisā uz balstiem. «Pils salā noteikti netiks veidots zemes uzbērums, jo tas tad pārdalītu aizsargājamo dabas teritoriju,» skaidroja Ģ.Šķupelis. 

Klātesošo aplausus izpelnījās Jelgavas jahtkluba pārstāvis Aivars Āboliņš, kurš aicināja aizdomāties, ka Lielupes panorāmu skaistina buras un ka jahtu dēļ tiltam vajadzētu būt vismaz 14 metru augstam. Ģ.Šķupelis pauda, ka tehniski būtu iespējams pacelt tiltu desmit vai divdesmit metru augstumā, tomēr diez vai tas būtu saprātīgi. Mērs A.Rāviņš atzina, ka burātāju intereses zināmā mērā sakrīt ar ieceri Lielupē attīstīt kuģu satiksmi. Viņš stāstīja par projektu agrākajā būvmateriālu kombināta teritorijā Pārlielupē izbūvēt piestātni liellaivām, kas no Zemgales un Lietuvas Rīgas ostā nogādātu graudus. Lietpratēji minēja, ka liellaivas var iet pa apakšu arī septiņus metrus augstam tiltam. Apmēram tādā augstumā virs ūdens uzbūvēti pārējie Lielupes tilti, kas atrodas upes posmā no Jelgavas līdz jūrai.

Uz sapulci bija ieradies arī Ziemeļu tilta būvniecības atbalstītājs uzņēmējs Imants Lielromans. Viņš pauda, ka vajag pilnveidot arī pārvadu pilsētas dienvidos, kur apvedceļš atduras pret Lietuvas šoseju, jo Platones iela nav pienācīgi izbraucama. Pārliecināts tilta aizstāvis bija arī deputāts Ivars Jakovels, kurš domā, ka viņa dzīvesvieta Meiju ceļa rajonā no šādas būves tikai iegūs.                              

Sapulces dalībniekiem tika paskaidrots, ka projekta izvērtēšana Vides pārraudzības valsts birojā un, ja būs nepieciešams, arī ES institūcijās varētu ilgt apmēram gadu. Pēc tam, iespējams, varēs sākt tehniskā projekta izstrādi.

Iedzīvotāji ierosinājumus var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV-1045, tālrunis 67321173, tīmekļa vietne www.vpvb.gov.lv) vai Jelgavas Domes administrācijas Klientu apkalpošanas centrā Lielajā ielā 11, 131. kabinetā. 

Foto: Maksims Šaldajevs un Raitis Puriņš
+ 21
Kategorijas

Kategorijas