ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Jelgavas 4. vidusskolas meitenes vada seminārus

zz.lv
Lietotāju raksti

2015. gada 1. decembris 12:23

2218
Jelgavas 4. vidusskolas meitenes vada seminārus

Sadarbībā ar Erasmus+ un eTwining projektu e(math+science) skolēni iejūtas skolotāju lomās, vadot seminārus par dažādu mājaslapu izmantošanu, parādot, kā var veidot interesantas un oriģinālas prezentācijas, domu kartes, plakātus. Tādā veidā jaunieši nodod savas zināšanas un pieredzi citiem, sniedzot skolēniem iespēju bez maksas apgūt kādu mājaslapu. 

Jelgavas 4.vidusskolā ir vairāki jaunieši, kas labprāt vada šāda veida seminārus. Kitija Mināte, Paula Saulīte un Kristīne Špaka stāsta par savu pieredzi, mācot bērniem lietot mājaslapas visme.co un mindmeister.com. Turklāt jāpiebilst, ka šīs meitenes neaprobežojās tikai ar savas skolas mērogu un jau novadījušas sešus seminārus Jelgavas 6.vidusskolā.

“Pirmais seminārs notika mūsu skolā – Jelgavas 4.vidusskolā, kur mēs mācījām 8.klasei veidot domu kartes. Kaut arī prezentācija notika ierastajās telpās, tik un tā bija nedaudz neērti, jo nekad iepriekš neko tādu nebijām piedzīvojušas. Ilgi pirms tam sastādījām uzdevumus, darba plānu, jautājumus un prezentāciju. Visas trīs bijām ieguldījušas pamatīgu darbu. Kad beidzot pienāca “lielā diena”, mēs ar Kitiju visu rītu skraidījām pa skolu, printējām darba lapas, sagatavojām datorus darbam. Tajā rītā likās, ka visi ir pret mums. Skolotāju istabā printeriem bija beigusies krāsa, kopētava vēl nebija vaļā, bet projekta vadītāja tik agri vēl nebija skolā. Kad beidzot kaut kā visu bijām paspējušas, skrējām uz klasi. Tad, protams, cīņa nebeidzās. Mēs konstatējām, ka Kristīne nav ieradusies skolā. Pats smieklīgākais no tā visa ir tas, ka tieši Kristīne sastādīja uzdevumus un viņa ir tā, kurai jāmāca bērniem lietot mājaslapas. Padomājām, ka laikam vienkārši aizkavējās, nolēmu viņai piezvanīt. Zvanot devītajā reizē, es sapratu, ka nāksies pašām tikt galā. Īstenībā nebiju pārsteigta, mums vienmēr gadās kaut kādi piedzīvojumi, citādi jau nebūtu interesanti dzīvot!” smejas P.Saulīte.

“Seminārs tika novadīts veiksmīgi, un tad es izdzirdēju zvanu. Tā bija nabaga Kristīne. Viņai bija tik ļoti izmisusi balss, viņa simts reižu atvainojās. Kristīnes kavējuma iemesls izrādījās pavisam banāls – viņai nenoskanēja modinātājs. Mēs ar Kitiju nolēmām izmantot situāciju un nedaudz patēlot, ka apvainojāmies uz Kristīni. Protams, tas viss bija tikai joks, bet viņa jutās bezgala vainīga. Kristīne aizelsusies bija atskrējusi uz skolu, sejā bija redzams izmisums, viņa nemitīgi atvainojās. Tas izskatījās amizanti. Tā dēļ vien būtu vērts vēlreiz paciest šīs ugunskristības, ko ar Kitiju pārcietām. Lai mēs Kristīnei piedotu, viņa bija gatava novadīt visus seminārus vienatnē. Iztēlojos, kāda viņai bija atvieglojuma sajūta, kad uzzināja, ka viss ir kārtībā un mēs ar Kitiju nemaz nedusmojamies!” atceras Paula.

Ar saviem piedzīvojumiem dalās arī Kitija Mināte: “Es vairāk uztraucos pirms semināriem Jelgavas 6.vidusskolā. Šajā skolā lielākajai daļai bērnu dzimtā valoda ir krievu, tāpēc nervozēju, ka varbūt radīsies valodas barjera. Pirmajā dienā mēs vadījām stundas 10. un 11. klases skolēniem, tāpēc komunicēt bija ļoti viegli. Jaunieši netrokšņoja un klausījās uzmanīgi. Ja kādām bija jautājumi, tad tie droši jautāja un mēģināja izprast šīs mājaslapas darbību. Tas likās ļoti patīkami, jo mūsu pūliņi nebija veltīgi. Īpaši aktīvi jaunieši palika, atbildot uz jautājumiem, kur par pareizajām atbildēm viņi varēja iegūt konfektes. Mums visām bija liels prieks strādāt ar tik atsaucīgiem skolēniem, kuriem interesē un kuri uzskata, ka tas, ko mēs darām un mācām, ir noderīgi. Darba atmosfēra bija tik patīkama, ka, protams, joki arī neizpalika. Trakākais notika pēc semināriem. Lai nekavētu skolu, mēs ar meitenēm divas dienas pēc kārtas skrējām uz kontroldarbiem, pa ceļam mācoties. Spēju iztēloties, kas par labu skatu tas bija cilvēkiem no malas – trīs jaunas meitenes ar lapām rokās skrien un kaut ko bubina. Varu teikt, ka šie semināri man ir iemācījuši ļoti nozīmīgas lietas – vadīt seminārus, nekautrējoties no publikas, justies pārliecinātai par to, ko daru, un par to, ko dara manas mīļās kolēģes, bet pats galvenais – ātri pārvietoties, gandrīz vai teleportēties no vienas vietas uz otru.” 

“Gan Jelgavas 4.vidusskola, gan Jelgavas 6.vidusskola man ir ļoti dārgas, jo 6.vidusskolā es mācījos 9 gadus un man tur ir daudz draugu, daudz sen neredzētu skolotāju, gan arī daudz atmiņu. Savukārt 4.vidusskola divu gadu laikā man ir kļuvusi ļoti dārga, jo tur uzzināju, kas ir komandas darbs, kā ir mācīties ar satriecoši talantīgiem cilvēkiem, un atradu domubiedrus kā studentu, tā arī skolotāju sejās, ar kuriem es noteikti palikšu par draugiem, arī pabeidzot skolu. Šo iemeslu dēļ pirms prezentācijām īpaši neuztraucos, toties prezentāciju sākumā uztraukumu nepamanīt manā sejā varēja tikai aklais,” joko K.Špaka. “Pats trakākais, man liekas, bija strādāt ar 7. klasēm, kuras bija ļoti lielas pēc skaita, un vajadzēja pievērst katram bērnam uzmanību atsevišķi. Pēc semināru vadīšanas es sāku apbrīnot skolotāju darbu, jo man, patiesībā sakot, jau vadot ceturto semināru pēc kārtas, nedaudz apnika. Un tad es iedomājos, ka skolotājiem jāmāca viena un tā pati viela katru gadu. Savs darbs tiešām jāmīl, lai tas neapniktu!” par saviem secinājumiem stāsta Kristīne.

Meitenes nonāca pie kopīga secinājuma, ka semināru vadīšana ir satriecoša pieredze, jo ir iespēja dalīties ar savām zināšanām,  iemācīties komunicēt ar bērniem un atbrīvoties no nedrošības sajūtas citu cilvēku klātbūtnē. Par šo iespēju meitenes var pateikties Erasmus+ projektam un skolotājai Ivitai Steķei, kura šo projektu organizēja. Meitenes iesaka visiem jauniešiem piedalīties Eiropas piedāvātajos projektos un pilnveidot sevi, palīdzot citiem.

Foto no personīgā albuma
Kategorijas

Kategorijas