ZZ.lv ARHĪVS

Zelta pāris Ieva un Valdis Zariņi satikās Emīla Dārziņa mūzikas skolā

Gaitis Grūtups

2015. gada 27. novembris 12:55

1134
Zelta pāris Ieva un Valdis Zariņi satikās Emīla Dārziņa mūzikas skolā

Pēc pusgadsimta kopdzīves klasiskajā mūzikā uz skatuvēm Rīgā, Pēterburgā, Maskavā, Sanfrancisko, Stokholmā, Bergenā un daudzos citos mākslas centros savas vecumdienas Valgundes pagasta Meža Stūru mājās vada zelta pāris Valdis un Ieva Zariņi. Vijolnieks un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistars, kurš tagad rūpīgi saimnieko Meža Stūros. Pianiste, koncertmeistare un komponiste, kuras dārzā sniega segu gaida rozes, bet istabā vēl joprojām skan klavieres un top mūzika…   

Liepājas «Lielais dzintars», «Gors» Rēzeknē, jaunā Cēsu koncertzāle, restaurētās Dzintaru koncertzāles Mazā jeb slēgtā zāle… Mūsdienās ievērojami vairāk nekā agrāk Latvijā cilvēki pievēršas klasiskajai mūzikai. Kaut arī koncertu afišās jau vairāk nekā piecpadsmit gadu nav atrodams Valda un Ievas Zariņu vārds, viņu ierakstītie skaņdarbi vēl joprojām ir Latvijas Radio «Klasika» repertuārā. Latvijas Radio fonotēkas vadītāja Guna Rāga stāsta, ka no 1962. līdz 1999. gadam ieskaņoti 260 vijolnieka Valda Zariņa izpildītie skaņdarbi. Pirmais – Latvijas pirmās brīvvalsts laika komponista Jāņa Reinholda «Šūpuļdziesma», bet viens no beidzamajiem – Pētera Čaikovska Koncerts vijolei ar orķestri. To Valdis Zariņš izpilda kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri. No šiem 260 ierakstiem 110 ir kopā ar dzīvesdraugu un pianisti Ievu, kurai atsevišķi ierakstīti 20 skaņdarbi, tostarp arī pašas komponētie.    

«Mēs esam ļoti dažādi cilvēki, un tomēr jau rit 51. gads, kā esam kopā,» par savu ģimeni stāsta Ieva Zariņa. Viņas vīrs Valdis Zariņš pasmaidot piebilst, ka šis ir 51. gads, skaitot tikai laulībā pavadīto laiku. Patiesībā viņš mūža draugā ieskatījies vēl agrāk – trīspadsmit gadu vecumā, kad abi mācījās Emīla Dārziņa mūzikas skolā, kas vēl joprojām aicina talantīgus jaunos mūziķus no visas Latvijas. Valdim Zariņam no tēva, savulaik Emburgas pasta priekšnieka Vilhelma Berga, mantotais uzvārds bija Bergs, taču 1964. gadā, apprecoties ar Ievu, viņš pārgāja sievas uzvārdā.

Divdesmit piecus gadus Valdis Zariņš bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistars. Koncertmeistars arī Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī. Padomju gados viņam piešķīra Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu un prestižo Valsts prēmiju. Zīmīgi, ka šīs padomju gadu atzinības virsotnes Valdis Zariņš sasniedza, nebūdams ne komjaunatnē, ne arī kompartijā, kas tolaik bija diezgan svarīgs priekšnosacījums karjerai jebkurā jomā. 

Pēc Latvijas valsts atjaunošanas Valdim Zariņam divas reizes ir piešķirta Lielā mūzikas balva, bet 2007. gadā – arī Triju Zvaigžņu ordenis. 

Visu savu mākslinieka mūžu viņš koncertējis arī kopā ar dzīvesdraugu Ievu. Pirmo reizi abi kopā uz skatuves kāpa 1959. gadā. Vēlāk ar koncertiem tika izceļota Padomju Savienība līdz Sahalīnas salai Tālajos Austrumos, Arhangeļskai ziemeļos un Vidusāzijas valstīm dienvidos. Pēc Latvijas valsts atjaunošanas pāris koncertēja ASV, Kanādā, Zviedrijā, Vācijā. Vairākus gadus Valdis Zariņš bija koncertmeistars Bergenas simfoniskajā orķestrī Norvēģijā. Paralēli dzīvei skatuves mākslā viņš no 1968. līdz 2008. gadam bija arī pedagogs Latvijas Valsts konservatorijā (tagad Mūzikas akadēmijā).    

Kaut arī Ieva Zariņa konservatoriju pabeidza ar izcilību un varēja būt māksliniece, viņa sevi galvenokārt veltīja pedagoga darbam.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 27. novembra, «Zemgales Ziņās». Foto no Zariņu ģimenes albuma