Kultūras pasākumiem PVN vēl nepiemēros

2015. gada 26. novembris 09:29

394

Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni vakar nolemts uz gadu pagaidām atlikt iepriekš plānoto 21 procenta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu komerciāliem kultūras un izklaides pasākumiem. Gan prezidents, gan kultūras darbinieki ieguvuši gadu laika, lai kopīgās sarunās vienotos par optimālu PVN likmi.
Iepriekš valdība bija iecerējusi mainīt Pievienotās vērtības nodokļa likumu, tai skaitā kultūras pasākumiem nosakot 21 procenta PVN likmi, līdz ar to nošķirot kultūras institūcijas, kuras pasākumus rīko komerciālu mērķu sasniegšanai, no kultūras institūcijām, kuras pasākumus rīko sabiedriskā labuma darbības ietvaros un tādu kultūrpolitikas mērķu sasniegšanai, kuri sniegti saskaņā ar valsts vai pašvaldības deleģētu kultūras funkciju. Bija paredzēts, ka šie noteikumi spēkā stātos 2016. gada 1. janvārī, paredzot arī ieviešanas pārejas periodu.
Pret 21 procenta PVN likmes piemērošanu atklātā vēstulē vērsušies kultūras darbinieki, kas uzskata, ka likmes piemērošana radītu dramatiskas ilgtermiņa sekas Latvijas kultūras dzīvē. Mūzikas ierakstu kompānijas «MicRec» valdes priekšsēdētāja Elita Mīlgrāve norāda – līdz ar biļešu cenu sadārdzināšanos cilvēki mazāk apmeklētu pasākumus, līdz ar to arī pasākumu kļūtu mazāk. «Ja apmeklējums nav pietiekams, rīkotāji uzreiz sāk rēķināt, ko organizēt un ko ne. Zinu pati par sevi, ka es uzreiz no vairākiem koncertiem atteiktos. Sevišķi tas attiektos uz reģioniem, jo tajos ir ļoti augsta riska pakāpe – zems apmeklējums un zema maksātspēja – un izmaksas no tā, vai uzstāties Rīgā vai Jelgavā, neatšķiras. Līdz ar to rūpīgi jārēķina līdzi, jo arī jauno koncertzāļu īres maksa ir pietiekami augsta,» «Ziņām» skaidro E.Mīlgrāve.
Pēc lēmuma nemainīt likumu kultūras darbiniekiem un valdībai ir gads, lai rastu kompromisu, iepazīstoties ar kultūras darbinieku situāciju un arī valdības aprēķiniem, nevis «tukšām deklaratīvām frāzēm, ka rīkotāji it kā nemaksā nodokļus, kas ir klaji meli. Līdz ar to varam izpētīt starptautisko pieredzi un vietējo tirgu, iegūt vairāk datu», jo šobrīd Finanšu ministrija nespējot pamatot, kā tā ieguvusi iespējamos trīs miljonu eiro ienākumus nākamā gada budžetā, ko sniegtu PVN paaugstinājums.
Kultūras darbinieki uzskata, ka optimālā likme kultūras pasākumiem būtu 12 procentu tāpat kā grāmatām. «Grāmatām savulaik uzlika 21 procenta PVN, un grāmatu apgrozījums krita par 40 procentiem. Grāmatu izdevēji joprojām nav atguvušies pēc krīzes gada. Pa to laiku daudzas firmas pārtrauca darbību vai samazināja savus plānus. Tas ir piemērs, kad kļūda jau tika izdarīta, un nevajadzētu to atkārtot,» norāda E.Mīlgrāve.
Plānotās izmaiņas likumā arī paredzēja, ka daļa kultūras pasākumu varētu tikt atbrīvoti no 21 procenta PVN likmes. Tie būtu tādi kultūras pakalpojumi (teātra un cirka izrādes, koncerti), kurus sniedz publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras veic tām deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, un sabiedriskā labuma organizācijas, kuras veic sabiedriskā labuma darbību kultūras jomā. PVN atbrīvojumi nebūtu attiecināmi uz kultūras pakalpojumu (teātra, cirka izrāžu, koncertu) sniedzējiem, kas sistemātiski gūst peļņu un to nenovirza vai neiegulda pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanā.
Jelgavas pašvaldības iestādes «Kultūra» juriste Ieva Židele skaidro, ka «Kultūra» ir pašvaldības iestāde, kuras pamatmērķis ir kultūras vērtību radīšana, izplatīšana un saglabāšana, nevis primāri peļņas gūšana. «Norādām, ka faktiski pasākumu, tai skaitā lielo pasākumu un festivālu, organizators ir pati iestāde, tādējādi šobrīd iestāde nevar nosaukt kādu konkrētu pasākumu, uz kura rīkošanu varētu deleģēt kādu citu organizatoru (komersantu), uz to attiecinot PVN atbrīvojumu. Protams, nav izslēdzama iespēja, ka nākotnē iestāde varētu apsvērt šādas iespējas un izmantot šīs likuma normas,» skaidro I.Židele.
Jelgavas novada Kultūras pārvalde skaidro, ka teju vai visi kultūras pasākumi ir novada pašvaldības Kultūras pārvaldes rīkoti, tādējādi jau esošā normatīva regulējuma ietvaros tie netiek un arī pēc likmes piemērošanas netiktu aplikti ar PVN. Kopumā vērtējot izmaiņas, novadā norāda, ka PVN piemērošana varētu ietekmēt tos kultūras pasākumus, kuru rīkotāji nav bijušas pašvaldības, bet gan ja tās ir citas juridiskas personas, piemēram, lielie mūzikas festivālu vai ārzemju mākslinieku koncertu rīkotāji.
Kā informē Ozolnieku novada pašvaldības Kultūras nodaļas vadītāja Rita Barona, organizējot kultūras pasākumus novadā, pamatā tiek īstenota pašvaldības autonomā funkcija – rūpes par kultūru, atbalsts tradicionālo vērtību saglabāšanā un jaunrades attīstībā, savukārt pasākumi, kuriem varētu tikt piemērota 21 procenta PVN likme, pagaidām nav ieplānoti.

Foto: Raitis Puriņš

ZZ.lv ARHĪVS

Kultūras pasākumiem PVN vēl nepiemēros

Kategorijas