Zemgalē visbiežāk remontē guļamistabas un visvairāk pārsniedz plānotās izmaksas
Aptuveni katrs piektais aptaujātais Zemgales iedzīvotājs savu mājokli nav remontējis vairāk nekā piecus gadus. Savukārt tie zemgalieši, kas remontu nesen veikuši vai veic patlaban, visbiežāk remontējuši guļamistabas. Salīdzinot ar citiem reģioniem, Zemgalē biežāk nekā citviet Latvijā pārsniegtas remontdarbu plānotās izmaksas, liecina DNB bankas organizētās aptaujas dati.
Katrs ceturtais aptaujātais zemgalietis patlaban remontē mājokli. 14,3 procenti šogad jau ir paguvuši tikt pie jaunām, izremontētām telpām. Salīdzinoši neliela starpība ir starp respondentiem, kuri remontu veikuši pēdējo divu gadu laikā vai pirms trīs līdz pieciem gadiem (attiecīgi 14,3 un 17,5 procenti). Kurzemē situācija ir ļoti līdzīga. Latgalē biežāk nekā citos reģionos iedzīvotāji remontu veikuši šogad un senāk nekā pirms pieciem gadiem. Savukārt Vidzemē biežāk nekā citos reģionos iedzīvotāji mājokli remontējuši pirms viena līdz diviem gadiem.
Remontē paši
Zemgalieši remontā visvairāk uzticējušies paši saviem spēkiem – to atzina teju puse jeb 46,7 procenti respondentu. Aroda meistari piesaistīti brīžos, kad nepieciešama amatnieka (24,4 procenti), elektriķa (15 procenti), santehniķa (11 procenti) vai cita speciālista palīdzība. Visbiežāk Zemgales iedzīvotāji remontējuši savas guļamistabas (42,2 procenti), daudz (26,7 procenti) uzlabojumu veikts arī viesistabās un virtuvēs, bet teju katrs ceturtais respondents remontējis visas istabas. Savam skatījumam zemgalieši pilnībā uzticējušies arī interjera iekārtošanā, jo atšķirībā no Kurzemes un Latgales, kur interjera dizainera palīdzību lūguši attiecīgi 2,1 un 1,9 procenti respondentu, Zemgales iedzīvotāji šo pakalpojumu nav izmantojuši.
Īpaši bieži (51,1 procenti) respondenti Zemgalē nomainījuši vai atjaunojuši grīdu. Līdz ar remontu Zemgalē dzīvojošie nopirkuši arī jaunas mēbeles (35,6 procenti) un mainījuši santehniku (35,6 procenti). Katrs ceturtais remonta gaitā iegādājies virtuves iekārtu, kā arī jaunu santehniku, bet 22,2 procentos gadījumu atjaunoti vai mainīti logi. Arī citos reģionos populārākais darbs bijis grīdas seguma nomaiņa vai atjaunošana. Kurzemē biežāk nekā citos reģionos respondenti veikuši kosmētisko remontu (14,6 procenti). Vidzemē biežāk īstenota sienu uzlabošana – apdare, siltināšana, tapešu maiņa utt. (25,6 procenti). Savukārt Latgalē visbiežāk īstenotie darbi remonta laikā bijuši jaunu mēbeļu iegāde (53,8 procenti), santehnikas nomaiņa (46,2 procenti), logu nomaiņa vai atjaunošana (40,4 procenti) un jaunas sadzīves tehnikas iegāde (36,5 procenti).
Labsajūtai naudu nežēlo
Katrs desmitais aptaujātais zemgalietis pēdējo reizi veiktajam mājokļa remontam iztērējis 3001–5000 eiro. Katram ceturtajam respondentam remonta izmaksas bijušas 1001–3000 eiro apmērā, bet puse aptaujāto iekļāvusies 1000 eiro robežās. Pamatīgākam remontam tērētas arī daudz apjomīgākas summas – 5001–10 000 eiro (12,5 procenti) un pat virs 20 0001 eiro (2,5 procenti).
«Lai arī lielākā daļa aptaujas dalībnieku norāda, ka mājokļa remonta izmaksas seguši no personīgajiem līdzekļiem, gandrīz katrs piektais respondents Zemgalē atzīst, ka izmantojis bankas aizdevumu. Vidzemē un Latgalē to ņēmušo skaits ir piecu līdz sešu procentu robežās, savukārt Kurzemē aizdevumu izmantojis tikai katrs desmitais remonta veicējs,» aptaujas rezultātus atklāj DNB bankas privātpersonu un MVU kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš.
Lielākā daļa iztērē vairāk
Lai arī cik smalki iepriekš aprēķinātas remontam nepieciešamās izmaksas, bieži vien darba gaitā rodas jauni, iepriekš neparedzēti apstākļi. Atklājot savu pieredzi, lielākā daļa aptaujas dalībnieku norāda, ka sākotnēji plānotās remonta izmaksas nav iekļāvušās reālajās. Teju ceturtā daļa Zemgales respondentu atzina, ka izmaksas ievērojami pārsniedza plānotās, savukārt 44,4 procenti aptaujāto norādīja, ka tās nedaudz, tomēr pārsniegušas plānotās. 13,3 procenti respondentu remonta gaitā izdevies precīzi iekļauties šim nolūkam atvēlētajā budžetā, bet 6,7 procentiem aptaujāto zemgaliešu pēc remonta bijis patīkams pārsteigums – izmaksas bijušas mazākas, nekā sākotnēji paredzēts. Tieši zemgalieši salīdzinājumā ar citu reģionu iedzīvotājiem ievērojami pārsnieguši plānotās izmaksas, taču visprecīzākie izrādījušies vidzemnieki – 15,4 procenti aptaujāto precīzi iekļāvušies plānotajā.
Remontdarbi Zemgalē noritējuši gana raiti, jo katram piektajam respondentam tos izdevies paveikt mēneša laikā. Teju 30 procenti iekļāvušies divos līdz trīs mēnešos, 17,8 procenti remontu veikuši nedēļā, bet pārējiem tas aizņem laiku no četriem mēnešiem un ilgāk. Visātrāk remontdarbus veic Kurzemes iedzīvotāji, kuri biežāk nekā citi iekļaujas mēneša robežās, bet vidzemnieki ir visilgāko remontdarbu līderi.
Aptauju septembrī veica pētījumu kompānija «Berg Research».
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”