Sarkano ķieģeļu namu un velosipēdistu zeme (FOTO)
Jau divus gadus Beļģijā dzīvo mana draudzene Inga, kura uz mazo Eiropas valsti Ziemeļjūras krastā devusies īstenot sen lolotu sapni – strādāt par brīvprātīgo. Kad Inga aicina ciemos, ilgi nedomājot, piekrītu – tā ir ne tikai iespēja viņu satikt, bet arī apceļot Beļģijas skaistākās vietas Ziemassvētku gaidīšanas laikā, kas tur sākas dažas nedēļas agrāk nekā pie mums. Lai gan ar nedēļu vien ir krietni par maz, lai ne tikai redzētu vecpilsētas, bet arī ielūkotos muzejos un apskatītu dabu, šķiet, Beļģijas garšu un smaržu (ak, jā, arī vēju un lietu) sajust var pagūt.
Administratīvi Beļģija ir sadalīta trīs reģionos: ziemeļos atrodas Flandrija, kurā runā flāmu jeb holandiešu valodā, dienvidu daļa tiek saukta par Valoniju, un tajā runā franciski, bet pa vidu abām, vairāk gan flāmu daļā, ir Beļģijas galvaspilsēta Brisele. Valstī ir trīs oficiālās valodas: holandiešu, franču un arī vācu, kurā runā neliela daļa iedzīvotāju.
Sava ceļojuma laikā apskatīju vairākas pilsētas. Tā kā Beļģijas galvaspilsētu Briseli jau biju apmeklējusi, šoreiz Francijas traģisko notikumu dēļ to plānā neiekļāvu. Apmeklēju Antverpeni, Genti, Brigi, Ostendi, Dinānu un nolēmu arī izmantot Nīderlandes tuvumu, aizbraucot līdz Roterdamai. Sešas pilsētas sešās dienās – iespaidu vesela jūra, no kuras pozitīvas emocijas smelties vēl ilgi.
Nav noslēpums, ka ceļojot lielu izmaksu daļu veido izdevumi par naktsmītnēm. Šajā ziņā varēju ietaupīt, jo apmetos Ingas viesģimenes namā Rētas ciematā netālu no Antverpenes vai arī paliku pie viņas draugiem. Beļģija ir samērā dārga zeme – tā regulāri iekļūst dārgāko valstu sarakstos gan apmešanās, gan ikdienas tēriņu ziņā.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 20. novembra, «Zemgales Ziņās». Foto: Santa Logina
