Apsver, vai būt no ģenētiski modificētajiem kultūraugiem brīvai zonai
Pašlaik ap desmit pašvaldību noteikušas, ka nākamajos gados to teritorijās nedrīkstēt audzēt kultūraugus ar izmainītu ģenētisko struktūru. Valsts kopējā nostāja ir negatīva ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) ieviešanai Latvijā, bet ES nosaka – tas jālemj katras pašvaldības iedzīvotājiem, nevis valstij jānosaka kopējā nostāja, raksta «Zemgales Ziņas».
Augu aizsardzības eksperti norāda, ka pagaidām ģenētiski modificētu kultūru audzēšana mūsu valstij nestu lielākus zaudējumus, savukārt zemnieki nogaida – ja no tā būs atkarīga viņu konkurētspēja ES tirgū, lauksaimnieki noslieksies par labu ĢMO. Jelgavas novada pašvaldības Plānošanas nodaļas vadītāja Sandra Viniarska skaidro, ka novadam vēl stipri jāizvērtē, vai par ĢMO brīvu zonu noteikt konkrētas novada vietas. «Mums ir auglīgas zemes, kur audzē rapsi, attīstās biogāzes ražošana, kur nākotnē varētu izmantot ģenētiski modificētu kukurūzu, bet bioloģiskā saimniekošana šeit nav topā,» saka S.Viniarska, piebilstot, ka ĢMO brīvi apgabali varētu būt Kalnciema un Valgundes pusē, kur zemes nav tik auglīgas un lauksaimniecība ne tik intensīva. Pašvaldība līdz šim nav saņēmusi arī iedzīvotāju iesniegumus, ka viņi vēlētos novadā aizliegumu audzēt kultūras ar ģenētiski izmainītu struktūru. «Ar savu rapsi starptautiskajos tirgos esam interesanti vien, kamēr tas ir konvenciāli audzēts,» uzsver LLU Augsnes un augu zinātņu institūta profesore habilitētā lauksaimniecības zinātņu doktore Ināra Turka. Pētot ģenētiski modificēto, konvencionālo un sertificētu bioloģisko kultūraugu līdzāspastāvēšanas problēmas, viņa secinājusi – ja arī reiz pie mums sāktu audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, noteikt atsevišķus nelielus no ĢMO brīvus apgabalus būtu ļoti sarežģīti. Ja ĢMO dod zaļo gaismu, jārēķinās, ka turpmāk valstī būtu trīs stingri uzraudzītas audzēšanas sistēmas – bioloģiskā, konvenciālā (lielākoties Zemgalē izplatītā intensīvā lauksaimniecība) un ģenētiski modificēto augu.Latvijā pagaidām ĢMO netiek audzēti, bet V.Evelone no VAAD teic, ka augu aizsargi, kontrolējot modificētu kultūraugu ievazāšanas riskus, ik gadu pārbauda vismaz 50 sēklu paraugu. Izplatītākās ģenētiski modificētās kultūras ir soja (pie mums neaudzē), kukurūza, kartupeļi un rapši.Daudz plašāk lasiet «Zemgales Ziņu» 12.janvāra numurā.*Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .*Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .*Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija - šeit .
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”